Par spīti lietavām, cer uz labu graudu ražu
Neskatoties uz pašreizējām lietavām, graudu raža Latvijā šogad solās būt laba. Vēsā pavasara dēļ labības kulšana gan varētu sākties nedēļu vēlāk nekā pērn.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, maija beigās vērtējot graudaugu sējumus, secināja, ka ziemāji visā Latvijā izskatās labi, lauki ar lielāko ražas potenciālu jau ierasti vērojami Zemgalē. Arī šobrīd labības lauki izskatās cerīgi, pat neskatoties uz lietavām, Neatkarīgajai apliecināja O. Balodis.
«Pagaidām nav jāraizējas par gaidāmo ražu. Graudaugiem pietiek mitruma, ik pa laikam uzlīst lietus, un lauki izskatās labi. Tomēr jārēķinās, ka graudu vārpas briestot paliek arvien smagākas un palielinās veldres risks. Mitrā laikā lauksaimniekiem tāpat pastiprināti jāseko līdzi augu aizsardzībai, slimībām un kaitēkļiem. Tie saimnieki, kas veiks visus nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus, visticamāk, ievāks labu ražu,» prognozēja O. Balodis. Viņš piebilda, ka šobrīd nebūtu prātīgi mēģināt ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, jo mitrums var izraisīt pastiprinātu slimību izplatīšanos.
Vidzemē maijā sējumos jau sāka parādīties sausuma pazīmes, bet šobrīd vidzemnieki par mitruma trūkumu gan nevar sūdzēties. Varbūt jāsāk raizēties par pārlieku lielu slapjumu? «Šobrīd izskatās, ka arī mūsu pusē briest ļoti laba raža,» Neatkarīgajai apliecināja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS agronome Zinta Jansone. «Varbūt nedaudz pietrūkst siltuma, bet arī lietus nav kaitējis, augiem patīk mitrums. Izskatās, ka kopumā būs laba raža. Protams, ja lietavas turpināsies vēl nedēļām ilgi un ūdens sāks krāties tīrumos, tad būs jāsāk raizēties. Bet pašlaik par to ir pāragri spriest,» teica Z. Jansone. Viņa zināja stāstīt, ka Gulbenes un Alūksnes apkaimē tiešām ir vietas, kur kartupeļu vagās krājas ūdens.
Arī Kurzemes graudkopji cer uz labu ražu. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Durbes grauds valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča Neatkarīgajai atzina, ka augšanas apstākļi graudaugu kultūrām šobrīd ir tuvu ideālam, vien prasītos vairāk saules un siltuma. «Pagaidām viss izskatās perfekti un ir arī cerības uz labu ražu,» optimistiski teica S. Bēča.
LLKC jūlijā apsekos ziemāju sējumus, un tad speciālisti varēs precīzāk prognozēt gaidāmo ražu.
Par graudu vākšanas sezonas sākumu lauksaimnieki ir vairāk vai mazāk vienisprātis - šogad kombaini labības laukos dosies kādu nedēļu vēlāk nekā pērn.
Sandris Bēča atcerējās, ka pagājušogad labības pļauja sākās 26. jūlijā, bet šogad, visticamāk, tā sāksies augustā. «Šobrīd izskatās, ka graudu novākšanas sezona varētu tiešām nedaudz kavēties, bet tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds laiks būs līdz graudu novākšanas sākumam,» skaidroja S. Bēča.
F64
Pēc LLKC apkopotās informācijas, ar ziemājiem 2016. gada rudenī valstī kopumā apsēts par aptuveni 24 tūkstošiem hektāru mazāk nekā 2015. gada rudenī, kad ziemāju graudaugi aizņēma 377,6 tūkstošus hektāru. Šajā sezonā ziemāju graudaugu sējumi kopumā aizņem 353,3 tūkstošus hektāru. Joprojām visvairāk no ziemājiem tika iesēti ziemas kvieši - 311 tūkstoši ha, rudzi - 32 tūkstoši ha, kam seko tritikāle un ziemas mieži (attiecīgi 6,9 un 2,9 tūkstoši ha).
Ņemot vērā ziemas rapša audzēšanas ienesīgumu, par spīti 2016. gada augustā piedzīvotajiem nepateicīgajiem laika apstākļiem, ziemas rapsis kopumā iesēts vairāk nekā citus gadus - 82,4 tūkstošu hektāru apjomā.
LLKC vērojumi arī liecina, ka 2016. gada rudens vēlākie sējumi atšķiras no agrāk sētajiem, - tie ir vairāk pakļauti sausuma nelabvēlīgākai ietekmei, kā arī cerojuši vājāk. Tādējādi maija lauka apskates rezultāti rāda, ka ziemas kviešu ražība būs aptuveni 4,3 tonnas no hektāra (pēc CSP informācijas, 2016. gadā novāca 4,8 t/ha), rudziem - 3,4 t/ha (2016. - 3,8 t/ha), tritikālei - 2,9 t/ha (2016. - 3,4 t/ha) un ziemas rapsim - 3,0 t/ha (2016. - 3,2 t/ha).