Ministru prezidents Māris Kučinskis aicina ģimenes ārstus uz konstruktīvu sarunu par situāciju veselības aprūpes sistēmā. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija piekritusi sarunai, savukārt Latvijas Ģimenes asociācija uzskata, ka premjerministram nav tiesību aicināt uz tikšanos ģimenes ārstus, ja vien tā netiek organizēta kā streika sarunas streika laikā.
Taču arī premjers norāda, ka «šajā gadījumā ģimenes ārsti nav ne ministrijas, ne citas valsts iestādes darbinieki, līdz ar to Streika likumā noteiktās normas nav attiecināmas uz šo situāciju». Paliekot pie šādiem uzskatiem, visticamāk, konstruktīvas sarunas var nemaz nesanākt. Veselības ministre Anda Čakša prognozē, ka par daļu jautājumu vienošanos varētu panākt - valdība plāno informēt par plānoto finansējuma palielinājumu veselības nozarei, taču par ģimenes ārstu prasībām varētu būt smagākās diskusijas.
Pašlaik streikā piedalas 658 ģimenes ārsti, liecina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dati. Nacionālais veselības dienests izplatīja aicinājumu ģimenes ārstiem sniegt informāciju, kuras ģimenes ārstu prakses piedalās protesta akcijā. Šādus datus dienests lūdza arī abām ģimenes ārstu asociācijām. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas juriste Solvita Olsena dienestam publiski aizrādīja, ka dienests izmanto nelikumīgus streika ietekmēšanas līdzekļus, proti, noskaidrojot, kuri ārsti piedalās streikā, viņiem tiekot draudēts, ka tiks atņemts finansējums pat visai praksei. Streika laikā šādas metodes ir nelikumīgas, taču jāpiebilst, ka Veselības ministrija, kas konsultējusies pat ar Valsts darba inspekciju, uzskata, ka ģimenes ārsti protestē, nevis streiko. No tā, kā nosauc šo akciju, ir atkarīga gan sarunu norise, gan izlīguma meklējumi.
Premjerministrs vēstulē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, konkrēti - streika komitejas vadītājai Sarmītei Veidei norāda, ka šā gada 3. jūlijā ir saņēmis asociācijas streika komitejas vadītājas vēstuli ar lūgumu Ministru prezidentam un Ministru kabinetam organizēt Streika likuma 6. pantā noteiktās streika sarunas streika laikā. Vēstulē premjers uzsver, ka Streika likums nosaka, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu, lai panāktu prasību izpildi. «Šajā gadījumā ģimenes ārsti nav ne ministrijas, ne citas valsts iestādes darbinieki, līdz ar to Streika likumā noteiktās normas nav attiecināmas uz šo situāciju, to jau ir norādījusi arī Veselības ministrija un Valsts darba inspekcija savā sarakstē,» teikts vēstulē. «Tomēr, ņemot vērā to, ka veselības nozare ir viena no valdības prioritātēm, turklāt valdībā ir tikuši pieņemti lēmumi attiecībā uz veselības jomas sakārtošanu, esmu vairākkārt norādījis, ka ļoti labi izprotu un apzinos samilzušās problēmas nozarē, tādēļ esmu jau aicinājis uz tikšanos pagājušajā nedēļā, kā arī aicinu uz konstruktīvu sarunu šonedēļ,» ģimenes ārstus uzrunā premjerministrs. M. Kučinskis vēlas ar ģimenes ārstiem pārrunāt prasības un izklāstīt savu viedokli par to realizāciju. Premjers pieļāvis, ka eveselības ieviešanā no 1. septembra, kad tā jāsāk lietot obligāti visiem ģimenes ārstiem, saudzējošāks režīms varētu būt gados vecākiem ģimenes ārstiem, kuri kādu laiku varētu strādāt apmācību režīmā, taču kopumā no eveselības valdība negrasās atkāpties.
Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga pastāstīja, ka laikā, kad daļa ģimenes ārstu vairs nesniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pacienti visbiežāk vērsušies pie dežūrārstiem un citās ārstniecības iestādēs, lai saņemtu darbnespējas lapas vai medikamentu receptes. Retāk, lai saņemtu nosūtījumu pie ārsta speciālista vai uz medicīnisku konsultāciju. Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim lielāks zvanu plūsmas pieaugums nav novērots.