Ēnstrādniekiem pa pēdām
Apbedīšanas bizness asās konkurences dēļ nonācis darba inspektoru uzmanības lokā – biroji nelegāli nodarbina kapračus, zārku nesējus, muzikantus. Inspektoru atklātais liecina, ka nelegālie darbinieki ir tikai viena medaļas puse.
Cīniņā par klientiem daudzi biroji izmanto ne tās godīgākās metodes.
Kopā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) darba inspektoriem Neatkarīgā dodas reidā pa uzņēmumiem, kuros ir aizdomas par ēnstrādnieku nodarbināšanu. Maldīgi domāt, ka tie ir tikai celtniecības objekti.
Oficiāli tikai direktors?
"Pēc informācijas redzam, ka vienas firmas vairākos veikaliņos oficiāli strādā tikai trīs cilvēki – aizdomīgi, jo vismaz pa vienam pārdevējam ir jābūt," pa ceļam uz pārbaudāmo objektu Rīgas rajonā Neatkarīgajai saka darba inspektori. Tomēr izrādās, ka viens no veikaliņiem – kioskiem slēgts – to piemeklējusi dižķibele, otrs pagraba telpās nemaz nav sācis strādāt – nav iedota atļauja, stāsta vietējie, bet trešajā – pēc papīriem viss kārtībā. Automašīnu stāvvietā izvietotajos baltajos kioskos tirgo pārtiku, dzērienus un labo apavus. Darba līgumi ir uz vietas un arī parakstīti.
"Arvien biežāk tagad gadās tā, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, uzņēmums darbojas, ir adrese, nodarbināto vārdi, dati, bet realitātē izrādās, ka veikals vai firma vairs nestrādā," norāda VDI darba inspektors Olberts Djačenko. Metodes, kā tiek izvēlēti uzņēmumi, kurus pārbaudīt, ir dažādas. Ir anonīmi ziņojumi no bijušajiem vai esošajiem darbiniekiem, konkurentiem, ir iesniegumi. No Valsts ieņēmumu dienesta tiek iegūtas ziņas, cik cilvēku uzņēmumā oficiāli strādā, un tas tiek salīdzināts ar uzņēmuma darbības aprakstu. Ja oficiāli strādā tikai sekretāre un direktors, bet firma piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, sākot ar pārvadājumiem un beidzot ar apavu remontu, tas ir pamats pārbaudei.
Lai pārbaude būtu veiksmīga, tas ir, lai viens veikaliņš nepaziņotu otram, ka notikusi pārbaude, darba inspektoriem jāsadalās komandās un jādodas uzreiz vismaz uz diviem veikaliņiem vai birojiem. Zinot par pārbaudi, veikalu aizslēdz, ēnstrādnieki noslēpjas vai aizbēg. Uz nākamo reizi sagatavo darba līgumus, nereti fiktīvus, ar darbinieku parakstiem, bet – viltotiem. Nepareizi būtu domāt, ka darba inspektori priecājas par katru ēnstrādnieku, drīzāk otrādi – priecājas par katru uzņēmumu, kas nodarbina legāli.
Inspektori atzīst: darbinieki pārbaudēs bēg prom. Mēs pakaļ neskrienam. Nereti šie paši darbinieki pēc tam nāk uz inspekciju ar sūdzību, ka viņiem nemaksā algu, bet viņi nemaz neskaitās uzņēmuma darbinieki. "Bet jūs mūs redzējāt toreiz, kad mēs bēgām! Jūs taču varat to pierādīt?" Šādu gandrīz kuriozu gadījumu darba inspektoru praksē ir pietiekami daudz. Diemžēl darbinieki attopas tikai tad, kad viņi ir apkrāpti – nav izmaksāta alga –, vai tad, kad apzinās, ka, darbu zaudējot, nav nekādu sociālo garantiju. Inspektori saprot, ka daudzos gadījumos cilvēki ir spiesti strādāt ar šādiem nosacījumiem, tāpēc gandarījums ir ne tik daudz par pieķertajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina ēnstrādniekus, bet par to, ka pēc pārbaudēm ar cilvēkiem noslēdz darba līgumus. Uzņēmumus var pārbaudīt ne tikai pēc saņemta ziņojuma, bet arī preventīvi.
Nelegālie kapu racēji
Pēdējā laikā VDI uzmanības lokā nonāk arvien vairāk apbedīšanas kantoru – tas izskaidrojams ar to, ka šajā biznesā notiek cīņa par izdzīvošanu, kurā tiek pārkāpta ne tikai darba likumdošana, bet arī konkurences normas. Par apbedīšanas birojiem līdzīgi kā par citām firmām ziņo vai nu bijušie, vai retāk esošie darbinieki, vai konkurenti, stāsta inspektors O. Djačenko. Līdzīgi kā par citiem, arī te tiek saņemta informācija no Valsts ieņēmumu dienesta ar darbinieku sarakstu, un pārbaudē uz vietas inspektori pārliecinās, vai tiem darbiniekiem, kuri ir uz vietas, ir darba līgumi.
Apbedīšanas birojā kādā Rīgas rajona mazpilsētā sastopam vienu darbinieci, kas pieņem klientus. Inspektori interesējas, vai viņai ir darba līgums, cik stundu jāstrādā, vai šis ir vienīgais birojs pilsētā. Darbiniece pieklājīgi atbild, vien nobrīnās, ka viņai taujā par to, cik pilsētā ir iedzīvotāju un vai viņa pati ir no šīs pilsētas. Darba līgums viņai ir uz vietas, un tātad it kā viss kārtībā. "Saskaņā ar mūsu datiem viņi sniedz visus pakalpojumus, kas ir saistīti ar bērēm, bet oficiālo darbinieku saraksts – pārāk īss," skaidro inspektori. "Vai arī līgumi ir slēgti tikai ar sievietēm," uzsver VDI galvenā darba inspektore Baiba Puķukalna. Parasti bēru procesā tiek nodarbināti racēji, nesēji, muzikanti, bēru procesa vadītāji, bet līgumi nereti netiek slēgti, sarunātā samaksa visbiežāk tiek ielikta aploksnē. Ne velti konkrētajā apbedīšanas birojā inspektori apskatās arī čeku grāmatiņu (kases aparāta nav), pēc kuras var redzēt, cik lielas naudas summas aptuveni apgrozās. Nelikumību gadījumā tās ir neadekvāti mazas, kas savukārt nozīmē, ka klientus lūdz samaksāt neoficiāli. Tomēr šis jau ir Valsts ieņēmuma dienesta uzdevums – parasti iestādes ar informāciju apmainās. Vienlaikus ar mazpilsētas apbedīšanas biroja apmeklējumu inspektori inspicē arī firmas galveno biroju Rīgā, kur sastaptajiem darbiniekiem ir darba līgumi.
Lai gan kādam var likties – kāpēc inspektori piesienas tikai mazajiem uzņēmumiem, turklāt vēl apbedīšanas birojiem, atbilstoši likumiem ir jāstrādā visiem. Apbedīšanas birojā Siguldā tieši tā atklāts, ka visi palīgstrādnieki bērēs regulāri tiek nodarbināti bez darba līgumiem. Daudzi no šiem uzņēmumiem savu darbību veido tā, ka mirušo tuviniekiem nav iespēju izvēlēties. Piemēram, pie slimnīcām vai aprūpes centriem darbojas viens apbedīšanas birojs, kas pārņem visu bēru organizēšanu.
Celtniecība joprojām līderos
Lai gan nelegāļu ziedu laiks bija celtniecības bums, joprojām būvniecībā strādājošo bez darba līgumiem jeb ēnstrādnieku ir visvairāk. Celtniecības objektos ir daudz vairāk strādnieku nekā mazā veikaliņā vai zemnieku saimniecībā, un, tā kā celtniecība norit vairākās kārtās, darbinieki nepārtraukti mainās. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc statistikas datos kā uzņēmumi, kuros visbiežāk tiek pieķerti ēnstrādnieki, ir būvniecības firmas. Taču tas ir mīts, ka bez līgumiem strādā tikai celtnieki. VDI dati liecina, ka nelegālā nodarbinātība izplatīta praktiski visās nozarēs. Jaunākais VDI pārskats rāda, ka tiešām visvairāk nelegālo atklāts celtniecības uzņēmumos – Centrs un būve, Eirobūvmetāls, AGS būve, kā arī citos – piemēram, Siguldas dārzi nodarbinājuši 24 cilvēkus bez darba līgumiem.
"Ja notiek pārbaude celtniecības objektā un ja atklāsies nelegāli nodarbinātie, protams, viņu skaits vienmēr būs lielāks nekā tad, ja veic pārbaudi nelielā zemnieku saimniecībā, jo celtniecībā parasti vienā vietā strādā ļoti daudz cilvēku, darbus veic vairākas firmas, būvniecība norit pa posmiem, katrā piesaista jaunus darbiniekus," stāsta B. Puķukalna. Pēdējās trīs pārbaudītajās būvēs – divās Rīgā, vienā Jūrmalā – atklāti vairāk nekā 100 ēnstrādnieku.