Neparedzot valsts budžetā līdzekļus Kohēzijas fondu projektu priekšfinansēšanai, valdība pārkāpj Eiropas Savienības (ES) Padomes regulu un torpedē ES līdzfinansēto projektu realizāciju un iespēju samazināt bezdarbu, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
"Es esmu iniciējis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdei, ka vajadzētu enerģiski rīkoties, lai novērstu situāciju, kāda ir izveidojusies mūsu valstī, kur Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Ministru prezidents klaji ignorē ES Padomes regulu, kas noteic, ka valsts no līdzekļiem, ko ir saņēmusi no Eiropas Komisijas (EK) kā avansa maksājumu Eiropas līdzekļu apguvē, priekšfinansē ES atbalstītos projektus," teica Lembergs, paužot nožēlu, ka valsts no EK saņemto naudu esot iztērējusi citiem mērķiem. Līdz ar to valsts prasa, lai priekšfinansēšanu veiktu projekta attīstītāji, uzsvēra Lembergs.
Kā piemēru Ventspils mērs minēja Ventspils brīvostas pārvaldi, kas ir sagatavojusi trīs Kohēzijas fonda projektu iesniegumus, kuri apstiprināti Satiksmes ministrijā un kuru realizāciju plānots sākt šogad. Aktivitātei "Lielo ostu infrastruktūras attīstība" kopējais pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējuma apjoms ir 117 574 973 lati. "Lai šo aktivitāti priekšfinansētu, EK 2007. - 2009.gadā ir samaksājusi Latvijas valstij avansā 14 miljonus latu, bet valsts naudu projektu priekšfinansējumam nedod, jo tā ir notērēta kaut kur citur, un saka, ka naudas nav," sacīja Lembergs.
Sekas, pēc Lemberga teiktā, var būt tādas, ka EK no Latvijas valsts var piedzīt soda naudu 5% apmērā no deklarētajiem izdevumiem, šajā gadījumā 5% no gandrīz 118 miljoniem latu - gandrīz sešus miljonus latu.
Šī paša iemesla dēļ, pēc Lemberga domām, ir apdraudēti arī 34 projekti, kas atbalstīti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā aktivitātē "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Sešus no šiem projektiem paredzēts īstenot tieši Ventspilī.
"Tas nozīmē, ka projekta attīstītāji ir spiesti ņemt kredītu, lai veiktu šo priekšfinansējumu. Ja tā ir Latvijas kompānija, paņemt kredītu pašlaik ir tikpat kā neiespējami," uzskata Lembergs.
"No finansēšanas viedokļa šie projekti dalās divās daļās - vieni, kur Latvijas kompānijas pieder lielām ārvalstu kompānijām, kas var saņemt kredītu ārzemju bankās. Otri ir vietējie uzņēmēji kuriem nav šīs rietumu māteskompānijas, un līdz ar to arī ārzemēs nekādu kredītu dabūt nevar," skaidroja Lembergs.
"Ar šādu darbību Dombroska valdība torpedē Latvijas ostu attīstību un ES dāvāto līdzekļu apguvi, projektu ar augstu pievienoto vērtību attīstību, kā arī iespēju radīt jaunas darba vietas un samazināt bezdarbu," domā Lembergs.
Lai risinātu šo problēmu, Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc Lemberga lūguma nosūtījis vēstuli ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), vaicājot, "vai šī brīža ekonomiskajos apstākļos, kad banku kreditēšana tika pilnībā apturēta, ir iespējams uzņēmējiem īstenot ES fondu projektus".
"ZZS vēlas dzirdēt konkrētus risinājumus, pie kādiem finanšu ministrs un ekonomikas ministrs strādā, lai nepieļautu Eiropas Padomes regulas Nr.1083/2006 pārkāpumus un uzņēmējdarbību veicinātu nevis vārdos, bet konkrētā rīcībā," teikts vēstulē premjeram.