Austrumu slimnīcā pirmo reizi Latvijā sekmīgi veikta abu plaušu skalošana

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā (TPSC) pirmo reizi Latvijā sekmīgi veikta unikāla ārstnieciska procedūra – totāla abu plaušu lavāža jeb skalošana, atkārtoti ievadot plaušās šķidrumu un to atsūcot.

Laikietilpīgā ārstnieciskā manipulācija tika veikta 53 gadus vecam celtniekam, kurš slimo ar plaušu alveolāro proteinozi, un izdarīta trīs reizēs, kopumā plaušas skalojot 13,5 stundas.

Alveolārā proteinoze ir ļoti reta, nezināmas izcelsmes plaušu slimība, ar kuru saslimst aptuveni 4 cilvēki no miljona. „Slimības pamatā ir patoloģiska olbaltuma (fosfolipoproteīna) uzkrāšanās alveolās, kas būtiski samazina gāzapmaiņu plaušās, izraisot skābekļa trūkumu organismā. Smagākas norises gadījumā vienīgā ārstēšanas metode ir totāla abu plaušu lavāža - minētā proteīna mehāniska izskalošana,” skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists asoc. prof. Alvils Krams.

Pirmās procedūras laikā operāciju zālē vispārējā anestēzijā pacienta labā plauša, izmantojot speciāli izveidotu sistēmu, tika “izmazgāta” ar 12 litriem fizioloģiskā šķīduma. Jau nākamajā dienā pacients atzīmēja, ka uzlabojusies pašsajūta un ir vairāk spēka. Bija uzlabojusies arī plaušu rentgenoloģiskā aina. Kopumā lavāža labajai plaušai tika veikta ar 22 litriem, bet kreisajai - ar 5 litriem fizioloģiskā šķīduma. Pacients jūtas labi un no slimnīcas jau ir izrakstīts. Nākotnē nepieciešamības gadījumā pacientam procedūras tiks atkārtotas.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Plaušu skalošanu veica TPSC ārstu un māsu komanda: ārstējošā ārste, pneimonoloģe Evija Livčāne, bronhologs Juris Pēteris Lejnieks, anestezioloģes reanimatoloģes Jeļena Sokolova, Diāna Kalliņa-Kalniņa un Inga Vēvere, kā arī anestēzijas māsas Gunita Sprīvule, Solvita Martina un Ilga Priekule.

Īslaicīgas, vienreizējas plaušu skalošanas procedūras ar mērķi iegūt materiālu izmeklēšanai TPSC tiek veiktas jau daudzus gadus, bet totāla abu plaušu lavāža veikta pirmo reizi Latvijā.

„Pateicoties augsti profesionālai un kreatīvi domājošai ārstu komandai, arī Latvijā šodien varam nodrošināt plaušu slimnieku aprūpi pasaules līmenī,” norāda dakteris Krams.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais