Būvniecību ietekmēs Svetlana Mjakuškina

MJAKUŠKINA PRIEKŠPLĀNĀ, šoreiz lai ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paliek aiz viņas © F64

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vakar stādīja priekšā Svetlanu Mjakuškinu, kuru paaugstinājis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) departamenta direktores par Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktori.

Ar S. Mjakuškinu tik tiešām ir jāiepazīstina. Pirmais publiskais apstiprinājums viņas eksistencei ir PTAC 2008. gada 1. februāra paziņojums Latvijas Vēstnesī par viņas pieņemšanu darbā konkursa kārtībā par Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāju. Desmit gadu laikā viņa savā ierēdnes karjerā pakāpusies tikai par pāris solīšiem. Viņas pirmo uzstāšanos publikas priekšā aģentūra LETA datē ar 2009. gada 13. augustu. Viņa toreiz stāstījusi par to, kādas bijušas biežākās patērētāju sūdzības iestādei. Kopš pirmās reizes līdz vakardienai LETA uz viņu atsaukusies tikai desmit reižu. Norāžu uz viņas uzvārdu publikācijās presē vēl mazāk.

2011. gada 29. aprīlī viņa Neatkarīgajā pārstāvēja PTAC kašķī ar grāmatu tirgotājiem, kuri bijuši neapmierināti, ka attiecīgās iestādes darbinieki sākuši vārda vistiešākajā nozīmē bāzt savus degunus bērnu grāmatās, lai pārliecinātos, vai tās tiešām ir grāmatas, nevis rotaļlietas ar skaņām un gaismām bērnu uzjautrināšanai. Jēga darbībai tāda, enerģiju šiem efektiem dod mazītiņas baterijas, kas varbūt nav nostiprinātas tik cieši, lai bērni tās nevarētu norīt. Visu cieņu rūpēm par bērniem, bet tiktāl A. Ašeradena lēmums iecelt S. Mjakuškinu par BVKB direktori ir pārsteigums.

Cerēsim tomēr, ka īstenībā viss būs labi. Vienā reizē LETA atreferēja S. Mjakuškinas stāstu, kā PTAC meklējis izcelsmi apstiprinošus dokumentus skrūvēm, ar kurām bijušas sastiprinātas konstrukcijas tajā ēkā ar Maxima veikalu, kas sabruka 2013. gada 21. novembrī un nosita 54 cilvēkus. Kad tas bija piespiedis atjaunot ar BVKB nosaukumu pirms tam likvidētu būvniecību kontrolējošu iestādi, parādījās nākamais stāsts, kurā BVKB kopā ar PTAC S. Mjakuškinas personā novērsuši nelaimi, neļaujot pieņemt ekspluatācijā Jaunmārupes pamatskolas ēku. Arī tur bija aizdomas, ka būvnieki pamanījušies aizvietot projektā paredzētās metāla konstrukcijas ar sliktākām. Milzīgu erudīciju būvniecības norisēs šīs epizodes no S. Mjakuškinas profesionālās biogrāfijas negarantē, bet varbūt viņa tiešām ir spējīga daudz ko apgūt. A. Ašeradens akcentēja, ka pašlaik viņa ir arī doktorante Rīgas Tehniskajā universitātē. Tāpat apgūstama lieta būs publiskās uzstāšanās prasmes, kas vakar izskatījās pieticīgas jo īpaši tāpēc, ka bija jāuzstājas līdzās ministram.

Uz jautājumiem par darbu BVKB direktores amatā S. Mjakuškina atbildēja, ka viņa veidošot ciešu sadarbību ar būvniecības nozari, pārskatīšot procesus ne tikai birojā, bet visā nozarē un izmantošot uz riska analīzes principiem balstītu uzraudzības sistēmu; ka prioritārus uzdevumus redz būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanā utt. Šāds vārdu krājums vairāk apliecināja viņu kā gudras grāmatas izlasījušu doktoranti, nevis kā vadītāju ar 2264 eiro mēnešalgu kaut tikai bruto izteiksmē, toties ar prēmijām atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, sociālajām garantijām, veselības apdrošināšanu un profesionālās attīstības iespējām, kā rūpīgi uzskaitīts Ekonomikas ministrijas paziņojumā par viņas iecelšanu jaunajā amatā no šā gada 1. augusta.

PTAC sniegtais pārskats par darbinieku atalgojumu rāda, ka departamentu direktoru bruto alga tur esot 1645 eiro mēnesī, kas šā gada maijā viņai transformējušies reāli izmaksātos 1590 eiro. Jaunajā amatā S. Mjakuškinas pamatalga būs tieši par vienu eiro mēnesī lielāka, nekā tagad tiek uzrādīts PTAC direktorei Baibai Vītoliņai. S. Mjakuškina uzsvēra, ka nav pieteikusies uz BVKB lielākas algas dēļ. «Gribu būtiski ietekmēt būvniecības nozari,» apliecināja S. Mjakuškina.



Latvijā

Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.

Svarīgākais