Latvijas autoceļu uzturētājs: Bedru remontu apdraud autovadītāju nihilisms

Šogad cita pēc citas pāršalca ziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros autovadītāji, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus, izraisījuši negadījumus, kuros cietusi VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tehnika un darbinieki. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Tehniskā departamenta direktors Vilnis Urbanovičs un Tehniskā departamenta darba un vides aizsardzības vecākais speciālists Jānis Siliņš intervijā Neatkarīgajai pauž bažas par šādu gadījumu pieaugošo tendenci.

Vilnis Urbanovičs: - Statistika šogad tiešām ir nežēlīga. Ja, piemēram, 2007., devītajā, desmitajā un divpadsmitajā gadā nebija neviena tāda gadījuma, kad ceļu satiksmes negadījumā būtu iesaistīts kāds no mūsu cilvēkiem vai kāda no mūsu tehnikas vienībām, tad šogad nepilna pusgada laikā jau ir bijuši trīs pietiekami nopietni negadījumi. Pieaugošā negadījumu tendence mūs uztrauc, jo cieš mūsu darbinieki un uzņēmums. Materiālie zaudējumi nav tikai bojātā tehnika, kas ir jāremontē, bet arī piespiedu dīkstāve, kamēr tai tiek veikta ekspertīze, kamēr tiek gaidīts apdrošināšanas kompānijas lēmums. Mēs esam spiesti meklēt iespējas, kā aizvietot šo tehniku, kas, savukārt, rada problēmas darbu plānošanā.

Jānis Siliņš: - Šie negadījumi notikuši ne mūsu darbinieku vainas dēļ. Mēs no savas puses regulāri investējam savos darbiniekos, gan nodrošinot viņus ar attiecīgu darba apģērbu, kas padara viņus vieglāk pamanāmus, gan arī izglītojot. Mēs regulāri veicam darbinieku apmācības, pat neskatoties uz to, ka viņi ir ļoti pieredzējuši. Šajās mācībās mūsu autovadītāji dalās ar saviem novērojumiem un secinājumiem, ko viņi guvuši, strādājot uz ceļa. Diemžēl tie ir visai neglaimojoši daļai autovadītāju, kuri bieži pārkāpj ātrumu, neievēro braukšanas joslas, veic apdzīšanas manevru pa ceļa labo pusi. Mēs no savas puses darām visu, lai mūsu darbinieki rīkotos saskaņā ar noteikumiem un vēl ar uzviju, bet mēs nevaram garantēt, ka arī citi satiksmes dalībnieki ievēros noteikumus.

Vilnis Urbanovičs: - Tāpat mēs investējam arī tehniskos līdzekļos, kas ir nepieciešami darba vietu aprīkošanai remontu laikā uz autoceļiem, piemēram, iegādājamies papildu gaismas elementus, mirgojošās bultas. Lielākus vai mazākus iepirkumus veicam katru gadu - atkarībā no vajadzības, jo viss jau nolietojas. Katrā ziņā mēs investējam ievērojamas summas savu darbinieku drošībā. Gribētos, lai arī citi satiksmes dalībnieki ievērotu noteikumus un novērtētu mūsu darbu.

Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas autoceļu uzturētājs visus remontdarbus uz ceļa veic stingri pēc noteikumiem un likumdošanas ietvaros. Diemžēl citi satiksmes dalībnieki ne vienmēr ievēro viņiem saistošos noteikumus, tas ir, Ceļu satiksmes noteikumus (jeb MK noteikumus Nr. 279), kuri uzliek par pienākumu būt uzmanīgiem uz ceļa. Gadījums Olainē ir klaja šo noteikumu 37. panta neievērošana. Šā panta pamatideja nosaka - ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība, citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli. Visi gadījumi, kad automašīna ietriecās stāvošā ceļa remonta pavadošā transportlīdzeklī, kas ir aprīkota ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, liecina, ka daži ceļu satiksmes dalībnieki - šoferi - neievēro norādījuma zīmes un ignorē dzeltenās bākugunis. Tas viss kopumā noved pie nepatīkamiem gadījumiem.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvalde un Ceļu satiksmes drošības direkcija daudz strādā pie satiksmes drošības jautājumiem, bet šobrīd sāk izskatīties, ka ceļu satiksmes dalībnieku uzvedība uz ceļa ir pasliktinājusies. Par to liecina arī aizvadīto Jāņu melnā statistika. Šogad Līgo svētku reidos policija pieķērusi 70 šoferu, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, bet četrus - narkotisko vielu ietekmē. Tāpat svētku brīvdienās fiksēti 265 ceļu satiksmes negadījumi, kuros dzīvību zaudējuši trīs cilvēki, bet 70 guvuši traumas. Savukārt par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu kopumā sastādīti 1000 administratīvā pārkāpuma protokolu.

Autobraucēju nedisciplinētības sekas jūtam arī mēs. Vienpadsmit gadu, kopš esam akciju sabiedrība Latvijas autoceļu uzturētājs, negadījumu skaits, kurā būtu cietusi mūsu tehnika vai darbinieki, nav pārsniedzis divus desmitus, bet šogad nepilnos sešos mēnešos - jau trīs gadījumi.

- Kā autobraucēji tiek brīdināti, ka uz ceļa notiek remontdarbi?

Vilnis Urbanovičs: - Saskaņā ar noteikumiem ir izstrādātas shēmas, drošības instrukcijas, kā ir jāaprīko tehnika, kas strādā uz ceļa, kā arī jānorobežo remonta vieta un tamlīdzīgi.

Lai gan noteikumi to neprasa, mēs arī no savas puses atvēlētā finansējuma ietvaros darām vēl vairāk, lai mūsu tehnika būtu šoferiem labāk pamanāma, piemēram, signālugunis aprīkojam ar LED tehnoloģiju, kas dod labāk un tālāk pamanāmu gaismu. Mēs arī rūpīgi strādājam pie iespējamo risku novēršanas. Ne velti šogad esam saņēmuši sudraba godalgu konkursā par Latvijas drošāko autoparku, ko organizēja apdrošināšanas sabiedrība Balta, Satiksmes ministrija, SIA Volvo Trucks Latvia, SIA Circle K Latvia un SEB līzings. Mēs par savu autoparku esam droši - tas tiek regulāri atjaunots, vajadzības gadījumā remontēts, un, kā jau minēju, arī investējam darbinieku apmācībā.

Tomēr, neskatoties uz visu brīdinošo zīmju un aprīkojuma kopumu, ir bijuši visai absurdi gadījumi, kas liek tikai pabrīnīties, cik izklaidīgam ir vajadzējis būt autovadītājam, lai iestūrētu piekabināmajā ceļu slaucīšanas mehānismā, ko aiz sevis velk traktors. Bija arī tāds gadījums, kad, apdzenot traktoru, mašīna ietriecās traktoram aizmugurējā ritenī. Diemžēl bijuši arī vairāki nopietnāki gadījumi, kad neuzmanīgs vai aizsapņojies šoferis ietriecās remontmašīnā un uzstūma to virsū strādniekiem vai arī garāmbraucošā mašīna aizķer kādu no strādniekiem, kas strādā uz ceļa.

Pagājušā ziema sākās traģiski - uz ceļa nomales stāvošā kaisāmajā mašīnā sāniski ieslīdēja kravas automašīna. Sekas bija nopietnas - mūsu darbinieks guva smagus ievainojumus un tikai pēc gada varēja atgriezties darbā. Netālu no Olaines šogad cieta viens mūsu darbinieks, kad, neskatoties uz visām brīdinājuma zīmēm un ceļa malā novietoto pavadošo transportlīdzekli ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, remontbrigādē ietriecās vieglā mašīna, notriecot ceļa strādnieku. Netālu no Dalbes šogad notika vēl viena smaga autoavārija. Uz šā autoceļa tika atjaunots ceļa klājums un bija redzami vairāki Latvijas autoceļu uzturētāja automobiļi ar košām norādēm, kas brīdina šoferus izvēlēties citu braukšanas joslu. Diemžēl vieglās automašīnas vadītājs neievēroja satiksmes izmaiņas un ietriecās Latvijas autoceļu uzturētāja spēkratā. Pēc negadījuma vadītājs tika nogādāts slimnīcā smagā stāvoklī.

- Vai drošība uzlabotos, ja slēgtu ceļa posmus, kuros tiek remontētas bedrītes, vai arī ieviestu vēl vairāk brīdinājumu?

Vilnis Urbanovičs: - Pašreizējie noteikumi ļoti skrupulozi reglamentē, kādas zīmes un kādi brīdinājumi ir jālieto katrā konkrētā gadījumā. No likumdošanas viedokļa, viss ir sakārots. Arī mēs visas prasības ievērojam. Problēma ir ceļa lietotāju attieksmē pret šiem noteikumiem.

Ceļa posmu slēgšana bedrīšu remontu vietā mums, protams, ļautu strādāt drošāk. Taču varat iedomāties, kāda būtu autobraucēju reakcija, ja ceļa posmi tiktu slēgti šādu iemeslu dēļ. Lielie ceļa remontdarbi jau tāpat tracina autovadītājus, jo šādos posmos vairākkārtīgi palēninās transporta plūsmu. Tāpēc nebūtu prātīgi to vēl vairāk samazināt.

Valstīs, kurās ir vairākjoslu šosejas, tas arī tiek darīts. Un uz ātrgaitas šosejām tas ir vitāli nepieciešams pat sīku remontdarbu laikā.

Satiksmes intensitāte Latvijā ir pieaugusi vairākkārtīgi. Bet ceļa infrastruktūra ir palikusi tādos pašos tehniskos izmēros kā pirms 40 gadiem. Mūsu ceļi lielākoties nav kļuvuši platāki, arī divlīmeņu krustojumu Latvijā tikpat kā nav. Tas jau droši vien ir saistīts ar budžeta lietām un tik ilgi muļļāto Ceļu fonda jautājumu.

Jānis Siliņš: - Kamēr nemainīsies braucēju attieksme pret noteikumiem un braukšanas kultūru, satiksmes drošība uz ceļiem neuzlabosies.

- Ja jūs sakāt, ka lielākā problēma ir autovadītāju attieksmē, tad varbūt vajag lielākus sodus par noteikumu pārkāpumiem?

Vilnis Urbanovičs: - Protams, soda naudu par pārkāpumiem var palielināt. Tas kaut kādā mērā var palīdzēt budžetam, bet es neticu, ka tas būtiski uzlabos ceļu satiksmes drošību uz ceļiem. Lielāki sodi automātiski nenozīmē, ka autobraucēji kļūs apzinīgāki. Jāmaina šoferu kultūra, un to ar sodiem vien izdarīt nevar.

Mēs aicinām autovadītājus tomēr būt tolerantiem, ievērot visus Ceļu satiksmes noteikumus un adekvāti izvērtēt situāciju uz ceļa. Ja mēs vienlaikus nodarbinātu visu savu tehniku, tad uz ceļa atrastos vairāk nekā 270 smago mašīnu, aptuveni 180 greideru, 130 lieljaudas un mazjaudas traktoru, 21 piekabināmais greiders. Līdz ar to tas cilvēku skaits, kas ir nodarbināts uz ceļa un atrodas riska zonā, ir ļoti liels. Tāpēc arī gribu vērsties pie sabiedrības ar lūgumu saprast, ka šie cilvēki atrodas darba uzdevumā, viņi rīkojas saskaņā ar instrukcijām, Ministru kabineta noteikumiem un likumiem.

Un galu galā saprast, ja uz ceļa notiek remonts, tad tas tiek darīts ceļu lietotāju ērtībām un drošībai.

***

VIEDOKLIS

Rolands Rumba, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija sabiedrisko attiecību speciālists:

- Ja statistiku pētām gadu griezumā, tad jāteic, ka 2016. gads bijis drošākais uz Latvijas ceļiem, jo tas ar 158 bojāgājušajiem ir bijis rekordgads Latvijas vēsturē. Tomēr nemainīgi aktuāla problēma ir mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku - gājēju, velosipēdistu un moto braucēju - drošība.

Pateicoties regulārajām satiksmes drošības kampaņām un kontrolei uz ceļiem, pēdējos gados ir būtiski samazinājies avāriju skaits, kuras izraisa reibumā pie stūres sēdušies autovadītāji. Piemēram, ja pirms desmit gadiem dzērājšoferu izraisītajās avārijās bojā gāja 84 cilvēki, pērn šis skaits ir samazinājies septiņas reizes (2016. gadā 12 cilvēku zaudēja dzīvību reibumā izraisītās avārijās). Svarīgi, ka visievērojamākais progress ir panākts bērnu dzīvību nosargāšanā. Pagājušajā gadā uz ceļiem gāja bojā divi bērni vecumā līdz 15 gadiem; 2015. gadā - 11 bērnu.

Gaismu atstarojošā apģērba popularizēšanas rezultātā bojāgājušo gājēju skaits ir samazinājies par gandrīz 13%, taču problēma vēl aizvien ir aktuāla - katrs trešais bojāgājušais ir gājējs. Turklāt pēdējo gadu tendence iezīmē to, ka gandrīz puse gājēju iet bojā pilsētās.

Runājot par ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamiku Latvijā, varam teikt, ka 2016. gadā to ir bijis vairāk nekā 43 tūkstoši, savukārt gadu iepriekš - 40 tūkstošu. Šā gada piecos mēnešos notikuši vairāk nekā 17 tūkstošu ceļu satiksmes negadījumu salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu gadu iepriekš, tas ir, par aptuveni 500 negadījumiem vairāk.