Novadu sadalīšanas ideja, ko pirmie pieteica Mērsraga pagasta iedzīvotāji un nule akceptēja Rojas novada dome, aizrāvusi arī citas Latvijas pašvaldības.
Vietējo politiķu darba kārtībā nonākušas ieceres par Krustpils, Ķekavas un Rēzeknes novadu sadalīšanu. Bet 10. maijā sāksies sabiedriskā apspriešana Alojas novadā. Uzskatot, ka šai savienībā tiek diskriminēta, arī Staicele vēlas atdalīties. Kā stāsta domes deputāte, staiceliete Ilga Šmite, pēdējais piliens bijis tas, ka alojiešiem piederošais vairākums bloķēja sporta attīstībai Staicelē nepieciešamo finansējumu. Apspriešana ilgs līdz 10. jūnijam.
Tikmēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šobrīd sacer Ministru kabinetam ieteikumus, ko darīt ar Rojas novada lēmumu: akceptēt, ļaujot Mērsragam atdalīties, vai noraidīt, liekot atrisināt domstarpības mazāk radikāliem līdzekļiem. Visticamāk ministrija rekomendēs otro variantu, jo novadā veiktās aptaujas rezultāti esot bijuši nepārliecinoši un tas pats ministrijai sakāms arī par atdalīšanās argumentiem.
Neatkarīgajai sniegtajā skaidrojumā teikts: "No anketas rezultātiem izriet, ka iedzīvotāji drīzāk ir neapmierināti ar politiskiem aspektiem novadā un nepietiekamu domes un to izveidoto institūciju darbību." Šķiršanās ierosinātāji gan uzskata, ka tas ir pietiekami svarīgs motīvs. Rojas opozīcijas līderis Lauris Karlsons arī norāda, ka 862 novada iedzīvotāji (18,1%), kas piedalījās apspriešanā, ir daudz. Mērsragā viedokli pauda vairāk nekā 60% balsstiesīgo, un 99% no viņiem bija par atdalīšanos. Aktivitāte šeit bijusi lielāka nekā pēdējās vēlēšanās. Savukārt Rojā apspriešanā piedalījās pavisam niecīgs iedzīvotāju daudzums. "Tas tikai parāda, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Mērsragu," spriež L. Karlsons. Turklāt pirms pāris gadiem par pievienošanos Rojas novadam Mērsragā balsoja vien pārdesmit cilvēku. Un toreiz ministrijai šis skaitlis licies pietiekams. Šobrīd Roja un Mērsrags jau dzīvo šķiršanās ceļa jūtīs, un, kā atzīst mērs Jānis Žoluds, pēc pieņemtā lēmuma noskaņojums domē ir pat uzlabojies.
Nule izplatītajā ziņojumā par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu valstī ministrija novadu vēlmi sadalīties deklarē kā problēmu. Tā varot aktualizēties arī citos novados. Turklāt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav skaidra regulējuma un noteiktas procedūras novadu sadalīšanas un apvienošanas jautājumos.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka ažiotāža ap novadu atdalīšanos ir nevajadzīga: "Te nav ko taisīt traģēdiju. Kā apvienojās, tā arī atdalījās. Tas ir demokrātisks process, un galīgo vārdu šai lietā teiks Saeima.