Latvijas ienaidniekiem jāpaliek Latvijā
Saeima devusi tiesības iekšlietu ministram atņemt personu apliecinošus dokumentus jebkuram cilvēkam, «ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību».
Līdz ar šādas normas stāšanos spēkā visi Latvijas iedzīvotāji sāks labāk saprast tračus ap valsts amatpersonām dotajām un tad atkal atņemtajām tiesībām zināt valsts noslēpumus. Pārlasīsim vēlreiz atbildi Neatkarīgai, kādu iekšlietu ministra padomnieces Daigas Holma vadībā sagatavoja ministrijas juristi. Tātad dokumentus var atņemt ikvienam, par kuru «valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju», ka tai «ir pietiekams pamats uzskatīt», ka kāda persona, lai gan tā nav neko izdarījusi, tomēr «plāno iesaistīties» «citās darbībās», kas nevis apdraud, bet kaut kad «apdraudēs nacionālo drošību». Neviena darbība pasaulē nevar izsprukt no apzīmējuma «citas darbības», kas jau ir nosacījums, lai cilvēkam atņemtu dokumentus. Nākamie nosacījumi ir tas, lai cilvēka rīcība radītu sliktas sekas nākotnē, par ko neviens vēl nezina, kas tad nākotnē notiks; un lai kāda iestāde prastu nolasīt cilvēka domas, ko viņš «plāno» vai tomēr neplāno. Kā tas viss reāli darbojas, rāda piemērs ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Godmanes atlaišanu no darba tāpēc, ka kāds jau tagad pratis nolasīt I. Godmanes domas nākotnē.
Atšķirībā no amatpersonām, Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bēgļu u.tml. dokumentus saņēmušajiem jau ir apsolītas tiesības pārsūdzēt šo dokumentu atņemšanu tiesā. Ja tā, tad jautājums, kāpēc bija jāiedibina jauna kārtība paralēli jau esošajai, kuru apliecina precedents ar tiesas aizliegumu izceļot no valsts tam dzērājpolicistam, kurš nesen sabrauca cilvēku Dobelē. Viņam dokumenti atņemti netiek, ir tikai draudi, ka par tiesas lēmuma pārkāpšanu viņu varētu sodīt.
Par sūdzības izskatītāju pirmajā instancē un koleģiālā sastāvā noteikts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Lieta jāizskata divu mēnešu laikā no lēmuma par lietas ierosināšanu. Izceļošanas aizlieguma lēmuma maksimālais termiņš ir viens gads, bet jautājums, vai pēc gada netiks izdots analogs lēmums utt. kaut 100 gadus. Pilnīgi bez dokumentiem cilvēki atstāti netikšot, viņiem sola tepat Latvijā derīgu surogātdokumentu, par kuru gan vēl tikai tiekot sacerēti valdības noteikumi.
Iekšlietu ministrijas skaidrojums dekorēts ar skaistiem vārdiem, ka ministrs un tiesa vadīšoties no Administratīvā procesa likuma prasībām vērtēt aizlieguma «satura lietderību» un «nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi»; vērtēšot, «vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses, un par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu» utt. atkal bez kādiem kritērijiem. Varbūt tiesneši to visu tā arī darīs, bet varbūt izmantos likumā ierakstītos vārdus tikai kā špikeri, pēc kura atskaitīties, ka viņi visu tā arī ir darījuši.
Virs Latvijas tiesām ir Eiropas Savienības tiesa, kuras kontā jau ir spriedumi, kādus Latvijā varēs izmantot par paraugu vietējo spriedumu taisīšanai.