Pēc postošā ugunsgrēka Londonas daudzdzīvokļu ēkā Grenfell Tower pārbaudītas arī citas līdzīgas ēkas un 60 no tām konstatēts, ka ārējie apšuvumi neatbilst ugunsdrošības prasībām. No bīstamajām ēkām Londonas ziemeļos evakuēti cilvēki, ēkām tiek noņemts apšuvums, problēmas atklātas arī gāzes cauruļu izolācijā. 1974. gadā būvētās un pērn atjaunotās torņēkas ugunsnedrošais apšuvums veicināja liesmu strauju izplatīšanos 67 metrus augstajā 24 stāvu ēkā.
Latvijā ēku siltināšanā tiek izmantoti sertificēti materiāli un izveidots standarts, kas jāievēro, piemēram, drošībai tiek veidotas atdalošās joslas, projektā norādīts, kādi materiāli jāizmanto. Ja būvniecības laikā kaut ko izmaina, tad par to kā projekta pasūtītājs ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai īpašnieki. Jāpiebilst, ka nosiltināto ēku materiālus un tehnoloģijas nepārbaudīs, norāda Ekonomikas ministrijā.
Pirms apmēram desmit gadiem kādai ēkai siltināšanas materiāls sāka dūmot, bet neaizdegās, un pēc tam tika noteiktas stingrākas prasības. Par tirgū nonākušiem bīstamiem siltumizolācijas materiāliem un turpmākām darbībām ar tiem informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (informācija pieejama centra mājaslapā), savukārt Ekonomikas ministrija regulāri rīko seminārus, kuros nozaru eksperti informē par ēku renovāciju, tostarp arī par siltināšanā izmantoto materiālu siltumnoturību un citām īpašībām.
Attīstības finanšu institūcija Altum Energoefektivitātes kompetenču centra izstrādātajā informatīvajā materiālā norādīts, ka visiem ēku siltināšanā izmantotajiem būvizstrādājumiem jābūt norādītiem tiem raksturlielumiem, kas ļauj novērtēt šo izstrādājumu lietošanas atbilstību saskaņā ar konkrēto projekta dokumentāciju. Rūpnieciski ražotajiem siltumizolācijas izstrādājumiem, durvīm un logiem jābūt norādītai siltumpretestībai vai siltumcaurlaidības koeficientam, kā arī ugunsreakcijas klasei, īpaša uzmanība jāpievērš iestrādātās siltumizolācijas biezumam. Materiāliem tiek veiktas dažādas pārbaudes, piemēram, ugunsdrošība, ūdens absorbcija un ūdens tvaiku caurlaidība, salizturība, triecienizturība, drošība lietošanā un siltumtehniskās īpašības.
Latvijā iedzīvotāju izpratne par ugunsdrošību bieži vien nesniedzas tālāk par savu degungalu, jo ugunsdzēsējiem tā arī nav izdevies panākt, lai daudzstāvu ēkās netiktu demontētas kāpnes no augšējo stāvu lodžijām, būtu atbrīvoti balkoni un lodžijas no krāmiem, kas traucē glābējiem un var būt ugunsgrēka izcelšanās iemesls. Ugunsdzēsēji pievērsa uzmanību tvaika nosūcēju izbūvei daudzdzīvokļu namu virtuvēs - tie pievienoti ventilācijas šahtām, kas neatbilst ugunsdrošības noteikumiem. Bet pēc pāris gadiem dūmu detektoriem vajadzētu būt katrā dzīvoklī, tomēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki pārbaudes neveiks, jo tas nav iespējams - ugunsdzēsēji paļausies uz dzīvokļa īpašnieka izpratni un apzinīgumu. Aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši savās guļamistabās. Visdrošāk no nosmakšanas un uguns pasargā dzīvoklī ierīkots dūmu detektors.