Uzņēmēji: Politiķi izgāzuši solīto nodokļu reformu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vakar dažādos formātos pauda apmēram vienādu viedokli, ka valdošo partiju koalīcijas politiķi izgāzuši solīto nodokļu reformu.
Rīts vakar pienāca kopā ar LDDK paziņojumu zem izteiksmīga virsraksta «Koalīcija uz valsts simtgadi vēlas samazināt ieņēmumus darba ņēmējiem». Pusdienlaikā sanākusī LTRK padome nolēma «atsaukt savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai» un «prasīt pārskatīt valstsizdevumus».
Apmēram vienā laikā ar LTRK paziņojumu izpaudās arī koalīcijas partiju politiķi Ministru prezidentu Māri Kučinski priekšgalā. Turoties pie M. Kučinska paziņojuma burta, uzņēmēju organizāciju uztraukums ir pilnīgi neizprotams. Proti, paziņots tika par dažu nodokļu samazināšanu un citu nodokļu pārsaukšanu tādā veidā, kas nodokļu slogu praktiski nevienam nepalielina. Tomēr ticamāki ir uzņēmēju apsvērumi, ka tā tas nav, jo nevar būt. Uzņēmēju organizācijām tomēr ir priekšstats, cik daudz naudas reāli vajag M. Kučinskim politiķu, ierēdņu un visu citu kalpotāju uzturēšanai, militārajiem izdevumiem, valsts parāda procentu apmaksai utt. Ja valsts ieņēmumi pēc vakar paziņotajām atlaidēm šos izdevumus nesegs, tad sekos dažnedažādu nodokļu, nodevu, tarifu un citu obligāto maksājumu paaugstināšana. Ar tādiem ieņēmumu likumu grozījumiem katra valdība ir nākusi klajā katru rudeni, kad tiek gatavots nākamā gada budžeta likums. Šis gads atšķirsies vienīgi ar to, ka nodokļu paaugstinājumi būs daudz lielāki, lai kompensētu valdībai visu naudu, kas netiks iekasēta vakar nosaukto nodokļu atlaižu dēļ, un tad savāktu vēl vairāk, jo izdevumi ierēdņu uzturēšanai nākamgad atkal pieaugs.
LTRK prasa vismaz apturēt izdevumu pieaugumu ierēdņu un politiķu uzturēšanai un brīdina, ka «cilvēki turpina aizbraukt, tāpēc jāmeklē steidzami risinājumi, ko realizēt iespējams jau no nākamā gada sākuma». Liela daļa no LTRK paziņojuma pēc būtības ir tikai stilistiski grozīts atkārtojums vakardienas Neatkarīgās publikācijai Uzņēmējiem grūti brīži ar tādiem vārdiem, ka «sabiedrības atbilde M. Kučinskim ir negatīvā migrācijas saldo pieaugums... un dzimstības sarukums, kas gatavo augsni daudz būtiskākai emigrācijai».
Ekrānšāviņš no avīzes
Šeit atliek palūkoties, kā sadalās dažādu valdību vadītāju ieguldījums Latvijas iedzīvotāju emigrācijas veicināšanā. Jāatgādina, ka izceļošana no Latvijas nav iespējama kā momentāna atsauce uz vienu vai otru valdības lēmumu, bet vairāku mēnešu vai gadu laikā apsvērta rīcība. M. Kučinskis pārņēma Ministru prezidenta amatu pagājušā gada 11. februārī, kad emigrācijas vilnis jau bija iekustināts. Pagājušā gada migrācijas bilance rāda, ka apturēt viņš to nav spējis. 2008. gada krīzes pieredze ļauj uzskatīt dzimstības kritumu par emigrācijas pieauguma vēstnesi.
Tagadējos emigrācijas uzplūdos valdībai vajadzētu pašai paskaidrot, kā īsti darbosies grozījumi Nacionālās drošības likumā un tiem pakārtotie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas dod tiesības iekšlietu ministram šos dokumentus anulēt ar mērķi novērst tādu cilvēku izbraukšanu no valsts, «kuras var apdraudēt valsts drošību». Bet vai tad tagad nav tā, ka tieši cilvēku izbraukšana visvairāk apdraud valsts drošību? Ko gan citu ar valsts drošību spēj saprast par dokumentu anulēšanu atbildīgie ierēdņi, ja ne drošību, ka viņi aizvien saņems savas algas? Bet kā viņi šīs algas saņems, kad Latvijā būs palikuši tikai ierēdņi?