ESI UZMANĪGS: Peldvietās konstatē peldētāju niezi
Alerģiskās reakcijas iedzīvotājiem pēc peldēšanās dažādās pludmalēs, visticamāk, izraisījusi tā saucamā peldētāju nieze, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijā. Peldvietas, kurās iedzīvotāji peldējušies un pēc tam konstatējuši izsitumus uz ādas vai niezi, ir neoficiālas, tāpēc tajās pārbaudes par valsts budžeta līdzekļiem netiek veiktas. Inspekcija iesaka paturēt prātā, ka ūdenstilpēs ir iespējama mikroskopisko parazītu klātbūtne, tāpēc pārdomāt, kur un kā peldēties.
Veselības inspekcija saņēmusi ziņas, ka iedzīvotājiem novērotas ādas alerģiskas reakcijas pēc peldes, un informē, ka pēdējo peldsezonu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, apmeklējot peldvietas, saskaras ar veselības problēmām - ādas alerģisku reakciju, kas rodas pēc peldes ūdenskrātuvēs, kurās ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte ir laba un, vizuāli novērtējot, nav manāmas nekādas piesārņojuma pazīmes, tajā skaitā nav novērojamas arī zilaļģu savairošanās pazīmes. Ūdenstilpēs esošo mikroskopisko parazītu klātbūtne cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt veselības traucējumus (ādas alerģiju) - «peldētāju niezi». Ar to ir iespēja saskarties, ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs - karjeri, ezeri, kā arī tad, ja tajos ir novērota ūdensputnu vai ūdens zīdītāju klātbūtne.
Tomēr, neraugoties uz iedzīvotāju ziņojumiem par alerģisku reakciju, inspekcija tikai informē par to un aicina ievērot higiēnas un piesardzības pasākumus. Neatkarīgā vaicāja, kāpēc šādas peldvietas, kurās cilvēki peldoties saskārušies ar šādām veselības problēmām, netiek aizliegts apmeklēt un tajās peldēties. Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vecākais speciālists vides veselības jautājumos Normunds Kadiķis Neatkarīgajai pastāstīja, ka šīs peldvietas ir neoficiālas, un monitorings tajās netiek veikts par valsts budžeta līdzekļiem. Inspekcija tās neapseko un nekontrolē. «Pēc Ogres Zilo kalnu dabas parka un vietējo Ogres un Ikšķiles pašvaldību lūguma apsekojām pagājušajā gadā Dubkalnu karjeru, tad arī konstatējām, ka ūdens ir dzidrs un nav vērojamas nekādas zilaļģu savairošanās pazīmes, kuru toksīni varētu radīt līdzīgas alerģiskas reakcijas,» stāsta N. Kadiķis. Tā kā monitoringa shēma paredz tikai mikrobioloģiskās analīzes, tā neinformē par trematožu kāpuru klātbūtni ūdenī. «To atklāšanai šobrīd nav rutīnas analīžu, vismaz mums Latvijā, tāpēc nepieciešami zinātniski pētījumi par šo parazītu izplatību Latvijas ūdeņos saistībā ar klimata pārmaiņām. Un, ja parādība (ādas alerģiskas reakcijas) konstatēta, var ieteikt tikai profilaktiskus pasākumus,» atzīst eksperts.
Kadiķis arī stāsta, ka dažos no Rīgas mazajiem ezeriņiem peldēšanās jau ir aizliegta no Rīgas pašvaldības citu iemeslu dēļ, un pašvaldība tās neattīsta par rekreācijas vietām, kur var arī peldēties. Pasaules pieredze rāda, ka jutīgi pret šiem parazītiem ir apmēram 50 procenti populācijas. Vienkāršākā profilakse ir noslaucīties tūlīt pēc peldes. Vairākumā gadījumu, ja ir konstatēta «peldētāju nieze», simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons, tomēr, ja simptomi nemazinās, noteikti nepieciešama ārstniecības personas konsultācija. Bērniem un iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, neiesaka peldvietu izmantot.
UZZIŅAI
Alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par «peldētāju niezi» jeb cerkāriju dermatīts vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē
«Peldētāju niezi» izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus.
Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem. Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā, un tie īsā laikā aiziet bojā.
Avots: Veselības inspekcija