Statistika: Jāņos nelaimes gadījumiem bīstamākā diena būs svētdiena
Apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotā statistika liecina, ka nelaimes gadījumiem bagātākā diena ir pirmā pēcsvētku diena, kas šogad iekrīt svētdienā. Līgotāji tiek aicināti atbildīgi un nesasteigt atgriešanos mājās, atgādinot, ka biežākais nelaimes gadījumu iemesls ir steiga un neuzmanība pie stūres.
Kā liecina BTA rīcībā esošie dati, pacilātais svētku noskaņojums Līgo svētku dienās nav saistāms ar negadījumu skaita pieaugumu. Pašās svētku dienās, 23. un 24. jūnijā, nelaimes gadījumu skaits nepārsniedz ikdienas statistiku. Negadījumiem ir tendence dubultoties tieši pirmajās dienās pēc svētkiem, apstiprina pēdējo divu gadu laikā apkopotā statistika par reģistrētajiem nelaimes gadījumiem. Lielākā daļa šo nelaimes gadījumu saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem, cilvēkiem dodoties mājup pēc svētku svinēšanas.
Pirmajā pēcsvētku dienā nelaimes gadījumu skaits dubultojas
"Ekspertu analizētie dati liecina, ka 2015. gada 25. jūnijā tika sasniegts tās nedēļas augstākais punkts, nelaimes gadījumiem divkāršojoties, salīdzinot ar svētku dienām. No visiem tās dienas izsaukumiem, 80% bija saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem. Pirmā pēcsvētku diena arī 2016. gadā bija pieteikumiem bagāta, nelaimes gadījumiem pieaugot 1,8 reizes; no tiem 64% notikuši, vadot auto. Lai šogad nepiepildītos iepriekšējo gadu statistika, aicinām šoferīšus divreiz pārdomāt savu rīcību un manevrus pēcsvētku dienā, kad daudzi ir vai nu noguruši vai pārāk atslābinājušies. Sēdieties pie stūres atpūtušies, brauciet mierīgi un esiet atbildīgi par sevi un saviem līdzbraucējiem," atgādina BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.
Ceļu satiksmes negadījumi lielākoties norisinās pirms un pēc svētku dienās, kas izskaidrojams ar autovadītāju steigšanos un intensīvo satiksmi. Apkopotā statistika liecina, ka biežākie ceļu satiksmes negadījumi radušies, uz ceļa saduroties ar citu spēkratu krustojumos, stāvlaukumā uzbraucot uz apmalēm vai saņemot akmens triecienu vējstiklā. Tāpat bieži ceļu satiksmes negadījumu izraisītāji Līgo svētku periodā bijuši meža zvēri, kā piemēram, stirnas, aļņi, lapsas un meža cūkas, kā arī uz ceļa jau notriekti dzīvnieki.
Līgo vakarā visvairāk jāuzmanās, lecot pāri ugunskuram.
Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency
Līgo svētku dienās toties pieaug sadzīvisko nelaimes gadījumu iespējamība, līgotājiem apdedzinoties pie grila vai ugunskura, sagriežoties ar asiem priekšmetiem, kā arī gūstot izmežģījumus svētku aktivitātēs, piemēram, lecot pāri Līgo ugunskuram. Esošā statistika liecina, ka apdegumu kategorijā visvairāk novēroti pēdu vai sejas apdegumi, kā arī vēdera un augšstilbu apvidus apdegumi. Tāpat vienas no populārākajām traumām Līgo svētku laikā ir kaulu lūzumi un sastiepumi, kas radušies sportojot. Iepriekšējo gadu svētkos līgotāji tikuši arī pie tādām traumām kā smadzeņu satricinājums un grieztas brūces. Tika novērots arī paaugstināts traumatisms, vairākiem bērniem vienlaicīgi lēkājot uz šķietami tik nevainīgas dārza atrakcijas kā batuts.
"Pagājušajā gadā BTA Līgo svētku laikā no 22. līdz 26. jūnijam nelaimes gadījumu atlīdzībās izmaksāja 222 000 eiro, kas ir liela summa vienas nedēļas periodam. Lai gan ikdienā, tiekoties ar klientiem, vienmēr uz atvadām sakām "uz tikšanos", šoreiz novēlam visiem Latvijas iedzīvotājiem izbaudīt priekpilnus svētkus ar "vēsu prātu", lai nebūtu nepieciešamība zvanīt apdrošinātājam," novēl BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.