Internetā tiks publicēts valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, tostarp skolotāju, atalgojums

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, tostarp skolotāju atalgojums.

Likuma grozījumi attieksies arī uz pašvaldību iestāžu darbiniekiem, tajā skaitā skolotājiem, apliecināja Dālderis.

Normatīvais akts neattiecas uz kapitālsabiedrību darbiniekiem.

Pašlaik Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka publicēts tiek valsts iestāžu amatpersonu atalgojums.

Šodien likumā tika noteikts, ka iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.

Informācijai par iestādes amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un pienākošām naudas summām iestādes mājaslapā internetā būs jāatrodas ne mazāk kā desmit gadu. Ministru kabinets noteiks iestādes, amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un pienākošās naudas summas nebūs publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ.

Tāpat noteikts, ka informācija par iestādes mantu un kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi. Iestādēm privāttiesiskos līgumus, izņemot darba līgumus un autoratlīdzības līgumus, katru mēnesi būs jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, ja likums nenoteiks citādi. Arī tiem būs jābūt pieejamiem ne mazāk kā desmit gadu.

Līdz ar to parlaments mainījis iepriekš otro lasījumā atbalstīto Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu redakciju, kas paredzēja no likuma izslēgt normu, ka līdz ar valsts iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu ir jāpublicē arī to vārdi un uzvārdi.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais