Finanšu ministrs Einars Repše (JL) šodien informējis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) par iespējamiem valsts budžeta deficīta pieauguma riskiem un nepieciešamību ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu.
Finanšu ministrijas aprēķinātie papildu valsts budžeta izdevumi, kas jau ir skaidri zināmi kā šā gada izdevumi, bet nebija paredzēti 2010.gada budžeta likumā un plānotajā deficīta apjomā, ir vairāk nekā 200 miljoni latu.
"Ir nepieciešama vēl stingrāka disciplīna turpmākai budžeta deficīta ierobežošanai, pievēršot sevišķu uzmanību tai un neatbalstot normatīvo aktu projektus, kuru īstenošana radīs negatīvu fiskālo ietekmi 2010.gadā, kā arī turpmākajos gados. Mums aizvien ir pārāk liels budžeta deficīts, tādēļ fiskālajai disciplīnai ir jābūt stingrākai, un tas ir skaidrāk jāapzinās arī likumdevējam," vēstulē premjeram uzsvēris Repše.
Saskaņā ar likumā par valsts budžetu 2010.gadam paredzētajiem nosacījumiem pašlaik valsts konsolidētā budžeta izdevumu plāns jau palielināts par 216,8 miljoniem latu uz deficīta pieauguma rēķina.
No tā 184,6 miljoni latu ir papildu izdevumi ieturēto pensiju atmaksai saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu, 12,3 miljoni latu - kompensācijām pašvaldībām saskaņā ar likumu par neiekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī 19,9 miljoni latu - no ārvalstu finanšu palīdzības un iestāžu pašu ieņēmumu atlikuma kontos uz 2010. gada sākumu novirzīšanai izdevumu segšanai.
Papildus tiek prognozēts arī valsts konsolidētā budžeta deficīta pieaugums 22,9 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu ST sprieduma par izdienas pensiju atmaksu izpildei nepieciešamo finansējumu 5,5 miljonu latu apmērā, kā arī 17,4 miljoni latu sociālā drošības tīkla papildu izdevumiem.
Repše arī informēja, ka pastāv iespējami valsts budžeta ieņēmumu neizpildes riski, jo līdz šim Saeimā jau ir iniciēti vairāki nodokļu politikas pasākumi, kuri rada nodokļu ieņēmumu neizpildes risku 2010.gadā un samazina 2011.gadā plānotos ieņēmumus, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes ieviešana viesu izmitināšanas pakalpojumiem, ko atbalstīja Saeimas deputāti.
Tāpēc visu minēto faktoru ietekmes rezultātā iespējams, ka valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis pēc naudas plūsmas metodes bīstami strauji tuvojas saprašanās memorandā un nodomu vēstulē ar starptautiskajiem aizdevējiem noteiktajai robežai.
"Ņemot vērā pašlaik jau sasniegto valsts konsolidēta budžeta deficīta līmeni, precizētās ieņēmumu un izdevumu prognozes, kā arī Saeimā pieņemtos lēmumus likumdošanā, citus deficītu ietekmējošos pasākumus un apzinātos riskus, izsaku nopietnas bažas par spēju pildīt Starptautiskās aizņēmuma programmas apņemšanās," norādījis Repše.