Mediķi streikos ilgāk - domā par streika pagarināšanu ne vien jūlijā, bet arī augustā

Lai gan valdība ir piešķīrusi nepilnus divus miljonus eiro mediķu algām un Saeima ir pieņēmusi grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no jūlija pakāpeniski atteikties no ārstniecības personas diskriminējošām normām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība no ieceres jūlijā rīkot protestu nav atteikusies. Mediķi, kuri piedalās protestā, visu jūliju nestrādās pagarināto normālo darba laiku. Arī ģimenes ārsti no nodoma streikot nav atkāpušies.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atgādina, ka diskusijas ietvaros pavasarī izdevās vienoties, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija steidzamības kārtā virzīs apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likumā, lai no šāgada 1. jūlija uzsāktu pagarinātā normālā darba laika samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par virsstundu darbu.

Daļēji izpilda prasības

Maijā, kad Saeimas deputāti vēl nebija reaģējuši uz mediķu arodbiedrības prasībām, tika pieņemts lēmums aicināt visus veselības aprūpes nozares darbiniekus, uz kuriem attiecas Ārstniecības likuma konkrētās normas, brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku vienu mēnesi - no 1. līdz 31. jūlijam. Arodbiedrība pieļāva, ka protesta akciju varētu apturēt, ja Saeima pieņemtu grozījumus likumā un neapmaksātais virsstundu darbs mediķiem tiktu samazināts.

«Diemžēl Saeima pieņēma Ārstniecības likuma grozījumus, kas tikai daļēji atbilst ar mums saskaņotajai likumprojekta redakcijai,» norāda V. Keris. Piemēram, nav apstiprināta darba samaksas paaugstināšanās par pagarināto normālo darba laiku 2018. un 2019. gadā. Tāpēc, neraugoties uz Saeimas lēmumu, mediķi no brīdinājuma protesta akcijas neatsakās un pārtrauks strādāt pagarināto normālo darba laiku.

Strādās, bet mazāk

Tā kā protesta akcija ir brīvprātīga, mediķiem ir dotas izvēles iespējas - protestēt vai nē, turklāt viņiem pašiem bija jāuzraksta iesniegums par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku. Pēc mediķu arodbiedrības ziņām, protesta akcijā savu dalību patlaban apstiprinājuši 750 veselības aprūpes darbinieku. Visi mediķi, kas jūlijā nestrādās pagarināto normālo darba laiku, piespraudīs pie darba virsvalka zīmīti Par kvalitāti. V. Keris skaidro, ka atpazīšanas zīme apliecinās protesta akcijas ideju - kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, kurus pacientiem var nodrošināt atpūties mediķis, kas saņem cilvēka cienīgu algu.

Valdība otrdien atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz 1,9 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai, lai no jūlija nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. 1,5 miljoni eiro piešķirti Nacionālajam veselības dienestam, lai par 2017. gada pusgadu segtu izdevumus par pagarinātā normālā darba laika apmaksu ārstniecības personām, bet 423 000 eiro - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam par pagarinātā normālā darba laika apmaksu ārstniecības personām.

Sola pielikt pamatmakam

Tomēr V. Keris uzsver, ka Saeima savu darbu neizdarīja līdz galam un nepieņēma likumā nepārprotamus grozījumus, kas paredzētu skaidru atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. Tā vietā likuma grozījumos ir ietverts uzdevums Ministru kabinetam par šo jautājumu izlemt diskusijās par nākamā gada budžetu. Tātad, lai saprastu, vai valdība īstenos arī turpmāku pagarinātā darba laika samazinājumu un paredzēs tam finansējumu, jāgaida rudens. Ar to mediķi nav mierā. Tāpat koeficients, ko Saeima apstiprinājusi pagarinātā normālā darba laika apmaksai, vairāk ir simbolisks. Vienlaikus arodbiedrība norāda, ka Saeima, protams, spērusi soli pareizā virzienā.

Valdības lēmums gan paredz, ka Veselības ministrijas pamatbudžeta bāzes palielināšanai no 2018. līdz 2020. gadam katru gadu būs jāpiešķir 3,8 miljoni eiro. Tāpēc veselības ministre Anda Čakša saka: mediķu protesti pret pagarināto darba laiku nav pamatoti, jo Saeima ir grozījusi likumu un valdība piešķīrusi naudu.