Glābēji atgādina: Kas jāatceras, lai svētki nepārvēršas par traģēdiju

Vasaras saulgriežu svinības jeb Līgo svētki nav iedomājami bez lustīgas svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanu, atpūtas dabā un peldēšanās, tomēr ik gadu šos svētkus aptumšo dažādas nelaimes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga un pārdroša rīcība!

Ugunsdzēsēju glābēju pieredze liecina, ka Līgo svētkos un Jāņos visbiežāk deg dārza mājiņas, siena šķūņi, nojumes vai pārkurinātas pirtis, kur nereti jāņubērni izvēlās svinēt šos svētkus un sagaidīt rīta gaismu. Līdztekus lielā mērā izsaukumu skaits ir atkarīgs tieši no laikapstākļiem - pēdējos gados, kad Līgo svētkos bija salīdzinoši mitrs un lietains laiks, bija diezgan maz izsaukumu, kas saistīti ar līgotāju kurinātiem ugunskuriem un griliem. Protams, ja Jāņos ir labs un saulains laiks, tad ugunsdzēsēji glābēji saņem vairāk izsaukumu par slīkstošiem cilvēkiem un neapdomīgiem laivotājiem, kā tas bija pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki. Līdztekus šajās svētku brīvdienās cilvēki nereti izvēlas pavadīt laiku, atpūšoties pie ūdenstilpnēm. Pērn Līgo brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji vairākkārt steidzās palīgā cilvēkiem, kuriem peldoties bija notikusi nelaime - uz ūdens tika izglābti pieci cilvēki, kā arī tika izcelti četri noslīkušie.

Katru gadu tieši 23.jūnijā ugunsdzēsēji glābēji saņem visvairāk izsaukumus. Daļa no tiem ir maldinoši izsaukumi, kas saistīti ar to, ka iedzīvotājiem, redzot dūmus vai liesmu atblāzmu no Jāņu ugunskuriem, licies, ka izcēlies ugunsgrēks, tāpēc viņi izsaukuši ugunsdzēsējus glābējus. Tomēr labāk ir izsaukt ugunsdzēsējus glābējus, lai viņi pārliecinās vai konkrētajā vietā ir degšana vai nav, lai nebūtu gadījumu, kad ugunsgrēkā nodeg kāda dzīvojamā māja, bet iedzīvotāji nezvanīja uz 112, jo likās, ka tā ir tikai Jāņu ugunskura atblāzma!