Latvieši 2016. gadā bijusi vienīgā tautība Latvijā, kuras piederīgie šeit vairāk dzimuši nekā miruši.
Pagājušā gada bilance ir +159 latviešiem, kā arī +97 jaundzimušajiem, kuru nacionālā piederība apzīmēta ar vārdiem «neizvēlēta, nezināma». Tāda bijusi attiecība starp dažādu tautību piederīgo dzimšanu un miršanu jeb dabiskā kustība, lai gan jāatzīst, ka konkrētos ciparus ietekmējusi ne vien daba, bet arī jaundzimušo reģistrēšanas noteikumi.
Līdz 2005. gadam jaundzimušo tautība Latvijas Republika tika pierakstīta mehāniski atbilstoši katra jaundzimušā mātes tautībai neatkarīgi no tā, kāda valoda un citas nacionālās piederības pazīmes dominēja konkrētajā ģimenē. Kopš 2005. gada vecāki drīkstēja atdot bērnam vienu vai otru no tām tautībām, kas viņiem pašiem, bet kopš 2013. gada izvēles brīvība tika vēl paplašināta ar visām tām tautībām, kādām pierakstīti jaundzimušā vecvecāki. Lai gan jaundzimušo pierakstīšana viņu mātes tautībai vilkās vēl no padomju laika, tur tomēr prata rīkoties arī citādi. Praktiski bija tā, ka laulībā starp, sacīsim, poli un ukrainieti vai jebkurā citā PSRS dzīvojošo cilvēku tautību kombinācijā dzimušos bērnus pamanījās reģistrēt par krieviem, ja bērns dzima Krievijā. Visticamāk, ka par krievu, bet kādreiz varbūt par latvieti tika atzīmēti dažnedažādo etniski jaukto laulību bērni, kas dzima Latvijas PSR. Rezultātā pašlaik Latvijā dzimstošajiem bērniem pienākas izvēle starp maksimāli sešām tautībām, ja vecāku izcelsme ir Padomju Savienībā. Tagad Latvijā bērni var piedzimt arī cilvēkiem no citām pasaules daļām ar visdažādākajiem etniskās piederības noteikšanas un dokumentēšanas paņēmieniem. Latvijas Republika neļauj šīs neskaidrības izmantot un nereģistrē bērnus atbilstoši viņu vecāku fantāzijai. «Tautības ieraksts tiek izdarīts atbilstoši vecāku norādījumiem ar nosacījumu, ja to var pierādīt ar dokumentiem vai ziņām no Iedzīvotāju reģistra,» brīdina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte. Vēl nākamais paņēmiens pret Latvijas iedzīvotāju nacionālā sastāva saraibināšanu ir Ministru kabineta Noteikumi par Tautību klasifikatoru šobrīd spēkā esošajā 2016. gada 31. maija redakcijā, kas atvēl Latvijā reģistrēt 330 tautības, kaut pasaulē to ir desmitreiz vairāk. Ja neviena no tām neizrādīsies piemērota, jaundzimušajam nāksies palikt kādā no tām divām grupām, kur tautība vai nu «neizvēlēta», vai «nezināma». Bērna tautības nenorādīšana iespējama arī kā vecāku brīvprātīgs lēmums. Šajos gadījumos tautības izvēle tiek atstāta bērnam tajā brīdī, kad viņš prasīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē personu apliecinošu dokumentu. Ja vecāki par bērna tautības ierakstu sastrīdējušies, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.
Latviešu +159 izrēķināts kā starpība starp 16 065 pagājušajā gadā dzimušajiem un 15 906 - mirušajiem. Valstī kopumā turpretī reģistrēti 21 968 dzimušie un 28 580 mirušie, kas summā dod -6612 cilvēkus. +159 attiecas uz latviešu skaitu pasaulē, nevis Latvijā, kur arī latviešu skaits dilis no 1 216 443 līdz 1 209 401 attiecīgi 2016. un 2017. gada sākumā ne izmiršanas, bet izceļošanas dēļ.
Lauvas tiesu no kopējās izmiršanas - 6612 cilvēkiem noseguši krievi ar izmiršanas - 5310. Tas neliecina par genocīdu, bet par asimilāciju. Gan latviešu, gan krievu ģimenēs mirstība aptuveni vienādi pārsniedz dzimstību, bet jaukto ģimeņu bērni tiek vairāk ierakstīti latviešos nekā jebkurā citā tautā ļoti līdzīgi tam, kā krievu skaits tika audzēts uz citu tautu rēķina Padomju Savienībā un tagad tiek audzēts Krievijā. To ļoti spilgti apliecināja 2013. gads Latvijā, kad jaundzimušo vecāki ar entuziasmu uzņēma atļauju meklēt savu bērnu latviskās saknes. Nenoteiktās tautības jaundzimušo skaits strauji saruka no 4237 līdz 1484 (rezultātā -2753) jaundzimušajiem, toties latviešu jaundzimušo skaits palēcās no 12 862 līdz 14 936 (+2074).
Tomēr jau kopš 2014. gada nenoteiktās tautības jaundzimušo skaits piedzīvojis lēnu, bet nepārtrauktu kāpumu. Tajā summējas bērni, kuriem tautību pierakstīt dzimtsarakstu ierēdņi nav tiesīgi divu iemeslu dēļ. Vai nu bērnu vecāki nespēj uzrādīt pienācīgus dokumentus par savu tautību, tajā skaitā nevar atrast sevi Latvijā izmantotajā tautību reģistrā, vai arī viņi nav tikuši skaidrībā, kādas tautības iegrāmatošana viņu bērniem būs izdevīgāka.