Lielam būvniecības uzņēmumam Latvija ir pārāk mazs tirgus, taču arī atņemtais industriālās drošības sertifikāts nospēlējis savu lomu uzņēmēja Gunta Rāvja plānos. Deviņi viņam piederošie būvniecības uzņēmumi tiek apvienoti vienā holdingā – Skonto grupā – un turpmāk koncentrēsies darbam ārzemēs.
Kāpēc sertifikāts Skonto būvei tika atņemts, Rāvis joprojām nezina, taču bez tā nav iespējams piedalīties projektos, kas saistīti ar valsts noslēpumu un drošību. Satversmes aizsardzības biroja lēmums ticis pārsūdzēts prokuratūrā, taču arī prokurors to atstāja spēkā.
Diskriminē pašu tirgū
Līdzīgi iznācis vēl daudzām citām Latvijas kompānijām. Tāpēc aizsardzības investīciju jomā šobrīd izveidojusies situācija, ka sabiedrotajiem Latvijā īstenojamos būvniecības projektos jāpiesaista lietuviešu uzņēmēji.
Aptuveni simt uzņēmumiem Latvijā sertifikāts esot, taču tie pamatā ir mazi, specifiski uzņēmumi, kas nevar veikt lielus projektus. Jaunā cietuma būvniecībai Liepājā pieteikušās tikai divas būvkompānijas, kaut gan Latvijas apstākļiem pasūtījums ir prāvs - krietni pāri simt miljoniem.
Guntis Rāvis uzskata, ka tā ir netaisnība. Par darbiem robežbūvē un citos ar NATO saistītos objektos viņa uzņēmums esot pat saņēmis apbalvojumus, bet piepeši vienā dienā tiek izslēgts no tirgus. Arī Rīgas centrālās stacijas mezgla pārbūves projektā pasūtītājs jau ir skaidri definējis, ka Latvijas uzņēmēji te nav vajadzīgi, konkursa nolikumā iekļaujot prasību par līdzīga projekta īstenošanā Eiropā. «Ja mūs uzskata par nevēlamiem, strādāsim uz ārzemju tirgu,» rezumē uzņēmējs.
Jaunā stratēģija
Šonedēļ Rāvis plašākai publikai prezentēja uzņēmuma jauno stratēģiju, kas faktiski jau tiek īstenota dzīvē. Lai latviešu uzņēmums ieietu svešā tirgū, nepieciešami vidēji trīs gadi, vismaz simt miljonu gada apgrozījums un universāls pakalpojums no A līdz Z - sākot ar projektēšanu un beidzot ar pēdējo kājlīsti. Tāpēc turpmāk visi Skonto uzņēmumi tikšot pozicionēti kā viena grupa. Un jau pašlaik galvenais akcents pārvirzīts uz ārzemēm. Latvijā uzņēmumam pašlaik ir pieci objekti, bet ārzemēs aptuveni 100. Ģeogrāfija plaša - Skandināvija, Izraēla, Islande, Lielbritānija, sarunas turpinās ASV. Pamatā tiek celtas dzīvojamās platības un viesnīcas. Vācijā savukārt saņemts pasūtījums optiskā kabeļa guldīšanai.
Šobrīd pasaulē valdot milzīgs celtniecības bums, kas saistīts ar cilvēku pārvietošanos uz planētas. Zviedrija attīsta īres tirgu. Arī Lielbritānija. Londonā vien plānots uzbūvēt miljonu dzīvokļu. Un pa miljonam katrā Skandināvijas valstī. Pirms dažiem gadiem valstis sargāja savus būvniekus no konkurences, bet tagad būvniekus tieši meklē ārzemēs, tajā skaitā cenšas pārvilināt pie sevis.
Līdz 82% eksportā
Līdz ar to arī strādnieki kursē pa pasauli tāpat kā nākamie viņu būvēto dzīvokļu iemītnieki. Skonto vidējā bruto alga ir 1500 eiro, zviedri ganās ap Tukuma rūpnīcu un sola 4000. Kad mūsējie šādi aizvilināti, neatliek nekas cits kā aicināt baltkrievus, kuri savās mājās saņem vien 700 eiro. Pašlaik Skonto uzņēmumos strādā aptuveni 30 viesstrādnieku.
Uz Latvijas tirgu Guntis Rāvis skatās pesimistiski, pat neraugoties uz Eiropas fondu gaidāmo ieplūšanu: «Mūsu valsts ir jauka, mīļa, zaļa, bet ekonomikas šeit vienkārši nav.»
Ekonomikas ministrija pērn prognozēja, ka būvniecības nozares apgrozījums Latvijā divos gados varētu pieaugt par 20-30%, no 1,7 līdz 2,2 miljardiem. Taču vairums lielo projektu joprojām buksē, un nav atbildēts arī jautājums - kas notiks pēc tam. Paši uzņēmumi kārtējo kritumu kaut kā amortizēs, taču strādnieki nevarēs atkal dažus gadus gaidīt līdz jaunu programmu atvēršanai. Bērni jābaro, kredīti jāmaksā. Tāpēc arī viņiem loģisks risinājums ir ārzemes.
Skaitļi liecina, ka Skonto grupas eksporta apjomi pieaug jau tagad. Pērn 45% eksportā, šogad no 200 miljonu eiro apgrozījuma - 46%. 2018. gadā, kam pasūtījumi jau saplānoti, būs jau 54%, bet ap 2022. gadu uzņēmuma mērķis ir pusmiljardu liels apgrozījums un 82% no tā ārvalstīs.