NOJAUKT? Padomju laikā būvētām daudzstāvu mājām nākamgad iestāsies 100% nolietojums

 
©F64

Padomju laikā būvētās daudzstāvu mājas nebūt nav vienādi sliktas kvalitātes. Krievijā karstas diskusijas izraisīja Valsts domes likumprojekts atļaut galvaspilsētas pašvaldībai nojaukt Maskavā padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas un pārvietot 1,6 miljonus cilvēku. Ko lai saka tie rīdzinieki, kas dzīvo Āgenskalna priedēs? Grāmatvediski šīm mājām 2018. gadā iestāsies 100 procentu nolietojums un, turpinot lietot grāmatvedības terminoloģiju, tās būtu jānoraksta.

Bet, ja kaut ko noraksta, tad tas ir jālikvidē - jānojauc, jāiznīcina, un Maskavā tā arī notiks. Vecās mājas nojauks, vietā būvēs jaunas. Āgenskalna priedēs gan viss būs mierīgi. Tāpat kā citās padomju laikā būvētajās mājās Rīgā.

NE BALTS, NE MELNS. Pirms vairāk nekā 60 gadiem būvētas mājas nav ideālā stāvoklī, bet nav arī jānoraksta, tās ir kā runga ar diviem galiem - ja kaut kas noveco un ir jāpieremontē vai jānomaina inženierkomunikācijas, tad toties ir citi bonusi - laba siltumnoturība, nelielas koplietošanas telpas un līdz ar to mazāki maksājumi, laba skaņas izolācija, ērts plānojums / F64

Atbalstu piedāvā

Jau 2006. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtītajā pētījumā secināts: «Lai reāli runātu par Rīgas pilsētas dzīvojamo māju revitalizāciju, nepieciešamas plašas valsts un pašvaldības atbalsta programmas.» Rīgas pašvaldība šogad paredzējusi uzsākt savu palīdzības programmu daudzdzīvokļu namu atjaunošanai. Valsts atbalstu nodrošina finanšu institūcija Altum. Taču ne visiem. Mazdzīvokļu mājām nauda iet gar degunu, finanšu palīdzību nesaņem tās dzīvojamās ēkas, kurās nav vismaz 10 dzīvokļu.

Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs stāsta - kad pirms pāris nedēļām REA aicināja uz diskusiju par Rīgas pašvaldības atbalsta instrumentiem energoefektivitātes pasākumiem un renovācijai dzīvojamās mājās, to apmēru un piešķiršanas nosacījumiem, uz tikšanos ieradās ieinteresēti cilvēki un informēja par problēmām, kas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem šobrīd ir būtiskas: novecojuši lifti un gāzes sistēmas, mehāniski bojājumi pamatos, tekoši jumti, plaisas sienās. REA bija lietderīgi to uzzināt, jo līdz Jāņiem ir jāizstrādā detalizēta kārtība, kādos gadījumos un cik lielu pašvaldības finansiālo atbalstu dzīvokļu īpašnieki varēs iegūt, lai sakārtotu savu kopīpašumu. J. Golunovs uzsver, ka pirmām kārtām līdzekļi jāparedz bīstamu situāciju novēršanai.

Melnā saraksta nav

Rīgā kādas konkrētas sērijas mājas bīstamo sarakstā gan nav iekļautas. Piemēram, Maskavā paredzēts nojaukt veselus mikrorajonus, un medijos sliktā tehniskā stāvoklī esošās ēkas tiek dēvētas par hruščovkām. Īstās hruščovkas ir pamatā ķieģeļu ēkas, kas Rīgā tika būvētas no 1950. līdz 1970. gadam (316. un 318. sērija), bet uz paneļu mājām šo žargona apzīmējumu nevar attiecināt.

Siltināt vai nesiltināt?

Pirmās Āgenskalna priežu piecstāvenes, lai arī nākamgad, pēc papīriem, it kā būs pavisam nolietojušās, īstenībā ir itin cienījamas būves - patērē salīdzinoši maz siltumenerģijas, saka J. Golunovs. Protams, katrā dzīvojamā mājā ir kaut kas jāpielabo vai kapitāli jāremontē, bet, ja Āgenskalna priežu piecstāvu māju iedzīvotājiem siltināšana nav aktuāla, tad viņi var ieguldīt naudu citādi, lai samazinātu savus tēriņus, sacīsim, uzstādot attālinātos ūdens skaitītājus. J. Golunovs piebilst, ka ietaupījumu dod ne tikai samazināts siltumenerģijas patēriņš, bet arī komerciālo zudumu mazināšana. Dzīvokļu īpašnieki līdzekļus var ekonomēt, paveicot vienkāršus un nebūt ne dārgus darbus - uzlabojot ventilāciju, siltinot bēniņus. Savukārt siltināšanas būtība ir īsa un kodolīga: nosiltināt un pazemināt apkures līkni.

Pēc citu ekspertu sacītā, nav jāsiltina Staļina laika projektu dzīvojamās mājas. Rīgā tās būvētas no 1945. līdz 1950. gadu beigām, celtniecībā izmantoti augstvērtīgi materiāli - ķieģeļi, kas apmesti ar dekoratīvo apmetumu, mājām ir laba siltumizolācija, siltuma inerce un sienu biezums ir četri ķieģeļi. Taču šī projekta mājās ir stipri nolietotas inženierkomunikācijas, jāmaina arī elektroinstalācija.

J. Golunovs nav kategorisks par to, kuras ēkas ir vai nav jāsiltina. Vispār jau jārunā par renovāciju, kuras sastāvdaļa ir siltināšana. «Ir sērijas, kuras tehniski sarežģīti renovēt un siltināt, jo ēkām ir dažādi izvirzījumi, taču 2001. gadā vācu speciālistu vadībā pirmā atjaunotā māja bija tieši tāda,» atgādina speciālists.

Iedzīvotājiem ir tiesības izlemt, ko viņi vēlas darīt, pat ja ieguldījumi atmaksāsies ļoti ilgā termiņā vai neatmaksāsies vispār. Ja cilvēkiem nav komfortabli dzīves apstākļi, kādēļ lai viņi tos neuzlabotu? «Izdevīgums ir dažāds. Ne vienmēr izdevīgumu var aprēķināt naudas izteiksmē,» noteic J. Golunovs.