Beztermiņa īres līgumus grasās likvidēt

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts piedzīvo otro vai pat trešo elpu, iepriekšējie varianti bija ļoti par labu vienai (īrniekiem) vai otrai (izīrētājiem) pusei. Tagad Ekonomikas ministrijas izstrādātie un sabiedriskai apspriešanai nodotie priekšlikumi vairāk nekā iepriekšējie līdzsvaro īrnieku un izīrētāju tiesības un pienākumus.

Jauno regulējumu Ekonomikas ministrija plāno iesniegt izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē 14. jūlijā, bet līdz tam ministrija aicina sabiedrību paust viedokli.

Jaunā īres likuma piedāvātie plusi būšot pieejama un ticama informācija par noslēgtajiem līgumiem, ātra strīdu izšķiršana, lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū, lielāka mājokļu pieejamība, uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Dzīvokļu tirdzniecība neatrisina mājokļu problēmu, piebalso arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Reģionos, kur veidojas darba vietas, dzīvojamais fonds nav pieejams, kopumā īres tirgus Latvijā ir mazs, nevar salīdzināt ar citām Eiropas valstīm, kur tas pārsniedz 30 procentus. Turklāt pašreizējais īres tirgus regulējums neļaujot efektīvi cīnīties ar parādniekiem. Jaunajā likumprojektā, ja īrnieks nemaksā, viņu no īres dzīvokļa var izlikt bezstrīdus kārtībā, negaidot tiesas nolēmumu gadiem ilgi. Bezstrīdus kārtībā īrniekam jāatstāj dzīvoklis arī tad, kad beidzies līguma termiņš, ja vien izīrētājs nenoslēdz jaunu līgumu. Tieši tā - jaunu līgumu, nevis pagarina esošo. Un katrs jaunais īres līgums atkal jāieraksta zemesgrāmatā.

Jaunais likumprojekts nosaka, ka īres līgumi ir obligāti jāreģistrē zemesgrāmatā (par to nebūs jāmaksā), pretējā gadījumā tas būs likuma pārkāpums ar attiecīgu sodu. Ja izīrētājs atsakās ierakstīt līgumu zemesgrāmatā, īrniekam ir tiesības vērsties tiesā, tādējādi pasargājot sevi īpašuma pārdošanas gadījumā. Proti, iepriekš noslēgtais īres līgums būs saistošs jaunajam ieguvējam tikai tad, ja īres līgums būs nostiprināts zemesgrāmatā. Nav nostiprinājuma, nav saistību pret īrnieku.

Zinot, cik pelēks vai, precīzāk, necaurskatāms ir īres tirgus, var rasties šaubas, kā piespiest izīrētājus legalizēt šo rūpalu - apstiprināt īres līgumu zemesgrāmatā, reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, nomaksāt nodokļus. Likumprojekta autori un eksperti uzskata, ka motivācija ir, piemēram, pārdodot ēku, nākamais īpašnieks redz reģistrētos īres līgumus, turklāt nebūs iespējams pēkšņi noslēgt beztermiņa īres līgumu, lai, kā tas notiekot tagad, bremzētu darījumu, pārdodot mājas vai dzīvokļus izsolēs. Zemesgrāmatā nostiprināts līgums pēc tā darbības beigām īrniekam nedod tiesības šajā mājvietā uzturēties, un viņu no mitekļa var izlikt bez tiesas sprieduma. Tieši tāpat kā parādniekus.

Jaunais likumprojekts sāpīgi cirtīs to denacionalizēto namu īrnieku makos, kuri pašlaik aizsargā sevi ar vēl padomju laikā noslēgtiem beztermiņa līgumiem. Īres līgumu turpmāk nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku, un spēkā esošie līgumi būs jāpārslēdz. Tiešāk sakot, līgumi būs jāpārslēdz visos gadījumos, kad īrnieks dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumus. Ja īrnieks un izīrētājs nespēs vienoties par līguma nosacījumiem, tad strīds būs jārisina tiesā, un tikai tiesa noteiks gan īres līguma termiņu (bet ne ilgāk par 10 gadiem), gan īres maksu. Visticamāk, tik lēti kā daļa īrnieku, pamatojoties uz desmitiem gadu seniem līgumiem, maksā tagad, vairs nebūs nekad, arī pēc tiesas nolēmuma. Savukārt izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai līgumā paredzētos gadījumos, un tas nozīmē, ka līguma darbības laikā īres maksu iespējams paaugstināt tik un tā, teiksim, sasaistot ar inflāciju, plānotajām izmaksām vai vienkārši nosakot, ka īres maksu periodiski paaugstina.

***

VIEDOKĻI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Andris BOŽĒ uzsver, ka denacionalizēto namu īpašnieki nereti pilda sociālu funkciju attiecībā pret šo namu īrniekiem, lai gan tā ir pašvaldības funkcija. Viņš uzskata, ka jaunais likums samazinās īres cenas, jo šobrīd tās ir augstas, tāpēc ka nav cita piedāvājuma.

SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers stāsta, ka šobrīd Valmierā dzīvokļi tiek izīrēti par 350-400 eiro mēnesī un tādu summu ir spiests maksāt darbaspēks - cilvēki, kuri brauc strādāt uz Valmieru. Valmierā nu būvē īres namu ar 150 dzīvokļiem, gada beigās tam jātop gatavam. Īres nams paredzēts jaunajiem speciālistiem, tāpēc dzīvokļi nav lieli. Kalkulētais ieguldījumu atmaksas periods ir 25 gadi, īres maksa būs 5 eiro par kvadrātmetru, kas ir mazāk nekā pašreizējās īres maksas Valmierā.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norāda, ka Rīgā nav uzbūvēts neviens jauns īres nams, bet jauni cilvēki labprātāk īpašumu nomā, nevis pērk. 76 procenti Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētās ēkās, kas ir fiziski un morāli novecojušas, tālab Rīgā ir niša īres namiem.