Veic kratīšanu VID; aizdomas par valsts noslēpuma izpaušanu

© Emīls Desjatņikovs, F64 Photo Agency

Drošības policija (DP) šodien veic kratīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas darbinieces Kristīnes Bogdanovas darba vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

DP aģentūra LETA uzzināja, ka kratīšanas tiek veiktas kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma 94.panta par valsts noslēpuma izpaušanu. Izmeklēšanas interesēs Drošības policija no plašākiem komentāriem patlaban atturas.

Par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, bet šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

VID pārstāve Aļona Zandere aģentūrai LETA apstiprināja, ka DP šodien veikusi kratīšanu Finanšu policijas pārvaldes telpās, norādot, ka plašākus komentārus var sniegt tikai procesa virzītājs - DP.

TV3 ziņas vēsta, ka VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule šo informāciju telefonsarunā ne apstiprināja, ne noliedza. Tikmēr pie VID biroja ēkas Rīgā, Talejas ielā 1, apsardze neļāva žurnālistiem filmēt Finanšu policijas pārvaldes dienesta ieeju, lai arī iepriekš tas nekad neesot bijis liegts.

Bogdanovas ģimenei jau iepriekš bijusi pievērsta sabiedrības uzmanība. Portāls "Pietiek.com" pērn vēstīja, ka VID vadītājai Ilzei Cīrulei ticis ziņots, ka VID Finanšu policijā "atsijāti" godprātīgie darbinieki un Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amatā ir nonācis ilggadējā Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes vadītāja Leonīda Bogdanova dēls, Kristīnes Bogdanovas dzīvesbiedrs Maksims Bogdanovs.

Zandere aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban gan Kristīne Bogdanova, gan Maksims Bogdanovs atrodas savās darba vietās VID Finanšu policijas pārvaldē.

"Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amatā ir nonācis Leonīda Bogdanova dēls Maksims Bogdanovs. L.Bogdanova saistība ar Vladimiru Vaškeviču, maigi sakot, ir zināma visiem drošības dienestiem, kā arī tas, kādā uzņēmumā šobrīd strādā Leonīds Bogdanovs," toreiz tika citēta anonīmu VID darbinieku vēstule, "stājoties amatā, Ceipe uzsvēra, ka nepieļaušot nekādu ģimeņu veidošanu, bet notiek tieši pretējais - lai arī formāli K.Bogdanova nav pakļauta M.Bogdanovam, faktiski veidojas interešu konflikts, un tas ir skaidri redzams, jo Maksims varēs vienoties, kuram izmeklētājam tiks no vīzēts konkrēts materiāls, vai arī, kuram tieši pretēji kāds process tiks atņemts. Faktiski šobrīd ir izveidota shēma, kas ļauj izrēķināties ar jebkuru FP darbinieku, kā arī pastāv ļoti augsti korupcijas riski, atrodoties šiem cilvēkiem amatos."

F64

Portāls arī vēstīja, ka Bogdanovs un viņa dzīvesbiedre gadiem ilgi ir regulāri saņēmis dāsnus naudas dāvinājumus no vecākiem.

Kā rāda Bogdanova amatpersonas deklarācijas, 2015.gadā viņš atalgojumā VID saņēmis nedaudz vairāk nekā 14 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt oficiāli deklarētā dāvinājumā no tēva un sievasmātes Elijas Sinijas kopumā 6000 eiro. 2014. gadā tēvs viņam uzdāvinājis 4000 eiro (Bogdanova paša gada atalgojums bijis aptuveni 11 000 eiro), bet 2013. gadā - 2500 latus (3500 eiro).

Apdāvināta tikusi arī Bogdanova - viņas māte Elija Sinija, kura strādā Maltas pagasta pašvaldībā, meitai 2015.gadā uzdāvinājusi 1500 eiro (un vīramāte - 730 eiro), 2014. gadā - 2400 eiro (un vīramāte - 830 eiro), 2013.gadā - 700 latu, 2012.gadā dāvinājuma nav bijis, 2011.gadā - 250 latus, 2010.gadā - 550 latus, 2009.gadā - 950 latus.

VID publiskojamu datu bāze liecina, ka Bogadnova darbu VID sākusi 2003.gadā Rīgas reģionālajā iestādē. Pērn Bogadanova deklarējusi 18 460 eiro algu, 136 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, divus dāvinājumus 500 un 700 eiro vērtībā, 40 eiro saimnieciskās darbības ienākumus, kā arī apdrošināšanas atlīdzību 40 eiro vērtībā.

Bogdanovai pieder zeme Maltas pagastā Rēzeknes novadā un kopīpašumā zemes gabals Andrupenes pagastā Dagdas novadā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais