Latvijā 39 000 ģimenēs aug trīs un vairāk bērni

© f64

Latvijā ir vairāk nekā 39 000 daudzbērnu ģimeņu, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) aprīļa datiem, norādīja Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča.

Pēc VSAA sniegto datu aprēķiniem šī gada aprīlī, secināms, ka Latvijā ir 162 000 ģimeņu, kurās ir viens bērns, vairāk nekā 76 000 ģimeņu, kurās ir divi bērni, un vairāk nekā 39 000 daudzbērnu ģimeņu.

Kopējais ģimeņu skaits ir aptuveni 277 000.

Vienlaikus Stankēviča skaidroja, ka LM neveic ģimeņu ar bērniem uzskaiti un precīzi dati nav zināmi, tomēr plānojot pasākumus ģimenēm ar bērniem, par pamatu tiek ņemta informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtajiem datiem par ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaitu. Šajos datos gan neesot informācijas par personām no 18 līdz 24 gadu vecumam, bet kuras vēl atrodas vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, piebilda Stankēviča.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) daudzbērnu ģimenēm izsniedz kartes "Goda ģimene 3+", un tās patlaban izsniegtas 14 573 vecākiem, aģentūru LETA informēja fonda pārstāve Dace Zariņa-Zviedre.

Vienlaikus viņa norādīja, ka karšu skaits neatspoguļo reālo daudzbērnu ģimeņu skaitu Latvijā, jo katrs no vecākiem var saņemt karti, turklāt, aizpildot savu iesniegumu, nav nepieciešams uzrādīt laulāto.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) plāno virzīt saskaņošanai grozījumus, kas paredz daudzbērnu ģimenei par pirmo nekustamo īpašumu četrkārtīgi samazināt valsts nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā - līdzšinējo 2% vietā noteikt 0,5%.

Kā aģentūru LETA informēja TM preses pārstāve Lana Ivulāne, nepieciešamība pēc mājokļa ir viena no cilvēka pamatvajadzībām - lai arī Latvijas tautsaimniecībā pēdējos gados ir vērojama stabila izaugsme, mājokļa iegāde, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm, ir finansiāli apgrūtināta, ko var ietekmēt arī valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais