Līdz šim aizliegums kaut ko fotografēt vai filmēt bijis saistīts ar personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, bodnieku savstarpējo konkurenci, autortiesībām un drošību tādā izpratnē, ka cirka akrobāta apžilbināšana var noslēgties ar neplānotu lidojumu. Valdība nule ir ievērojami paplašinājusi to objektu loku, pie kā īpašnieks drošības apsvērumu dēļ ir tiesīgs pielikt zīmi «bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts».
To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība.
Objektu saraksts, pie kura šī zīme var parādīties, ir slepens, taču visticamāk - ļoti apjomīgs. Valsts funkcionēšanai nepieciešams ievērojams aparāts. Tomēr Iekšlietu ministrija apgalvo, ka aizliegums fotografēt nebūs totāls. Runa esot tikai par atsevišķiem objektiem un tiesisko pamatu šāda ierobežojuma radīšanai vai jau esošiem ierobežojumiem.
Turklāt arī līdz šim no drošības viedokļa jutīgos objektos iespēja fotografēt un filmēt tikusi ierobežota, un nekādi juridiski kāzusi tāpēc nav manīti. Piemēram, lidosta Rīga neapšaubāmi ir valsts kritiskā infrastruktūra, un fotografēšanas aizliegumi tajā vienmēr bijuši spēkā. Lidostas pārstāve Laura Karnīte skaidro, ka iekšējās kārtības noteikumos šāda norma ieviesta, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīviem un rekomendācijām attiecībā uz aviodrošību. Ja kādam pasažierim tuvinieki grib sarīkot dižāku sagaidīšanu ar bildēšanu un filmēšanu - ir jāprasa atļauja, ko administrācija parasti neliedzot. Bet katram, kurš lidostā uztaisa pašiņu, apsardze gan pakaļ neskraida. Galvenais, lai netiktu fiksētas drošības sistēmas, procedūras, skrejceļu būves un galu galā nenonāktu ļaundaru rīcībā nekrietnību plānošanai.
Noteikumu virzītāja Drošības policija skaidrojusi, ka atslēgas vārdi šī aizlieguma izpratnei ir mērķtiecīga šo darbību veikšana, bet bīstamība paskaidrota anotācijā:
«Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju.»
Tātad mazu bildīti paša priekam drīkst, bet nedēļu sēdēt krūmos ar speciālu fototehniku vai tikpat labi telefonu - nedrīkst. Noteikumos gan nekas tāds nav rakstīts. Īstais formulējums ir šāds: «Bez saskaņošanas ar kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde «Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts». Attiecīgi apsardze pati varēs traktēt, kas ir nevainīgs tūrista pašiņš, uz ko acis var pievērt, un kas ļauna spiegošana, kā tas bija gadījumā ar dzelzceļa darbinieku, kurš uz Krieviju sūtīja militāro kravu bildes. Ja pārkāpējs nepakļausies aizliegumam, tiks rosināta administratīvā lietvedība.
Kuram objektam zīme liekama klāt un kuram ne, lemj atbildīgā drošības iestāde.
Piemēram, jau tagad skaidrs, ka aizlieguma fotografēt Ministru kabinetu nebūs. Pilsētas centrā šādus ierobežojumus vispār nav iespējams nodrošināt, turklāt valdības māja gan sistemātiski piedalās gaismas objektu festivālā Staro Rīga, gan nodrošina pienācīgu fonu piketiem. Tā būtu utopija - prasīt, lai neviens to nebildē.
Savukārt pie pašas Drošības policijas ēkas zīme tiks uzstādīta, līdz ar to bez iepriekšēja saskaņojuma to fiksēt nebūs ļauts. Tas neapšaubāmi būs veltījums žurnālistam Lato Lapsam, kurš ilgāku laiku aizrāvās ar drošības policistu vērošanu.