Šā gada 1. jūlijā Latvijā beidzot būtu jāsākas tādu kases aparātu ieviešanai, kuru atmiņā ieliktos ierakstus par preču un pakalpojumu pārdošanu vairs nevarētu grozīt, lai izslēgtu šajos darījumos iegūto naudu no tās summas, par kādu uzņēmumam jāmaksā nodokļi.
Jaunie aparāti no tagadējiem atšķiršoties ar to, ka tajos būšot «fiskālās atmiņas modulis» - brīnumlīdzeklis valsts ieņēmumu papildināšanai par pusmiljonu eiro dienā. Tas dotu valstij līdz 200 miljoniem eiro gadā vai pat daudz vairāk, ja tagadējo kases aparātu datu grozīšana ietu plašumā. Lai to nepieļautu, valsts jau kopš 2014. gada sola panākt ļaunprātīgām manipulācijām nepakļaujamu kases aparātu ieviešanu, taču tā tiek reizi pēc reizes atlikta. Šobrīd aktuāla ir Saeimas Tautsaimniecības komisijas 18. maija vēstule Finanšu ministrijai ar aicinājumu atlikt kases aparātu nomaiņu līdz brīdim, kad Latvijā parādīsies reāls konkurents firmai CHD (Computer Hardware Design), kas faktiski monopolizējusi Latvijas apgādi ar kases aparātiem un to programmām.
CDH konkurents Latvijā ir parādījies burtiski nupat. VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules padomniece Aļona Zandere vakar Neatkarīgajai nosauca poļu firmu Sento LAN E, par kuras ienākšanu Latvijas tirgū VID sniegšot informāciju šodien. Ziņas par «kasa fiskalna «Sento LAN E»» šobrīd pasmeļamas internetā poļu un angļu valodā. «Tādā gadījumā kases aparātu nomaiņa pagarināma par vienu vai diviem mēnešiem,» teica Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš pēc tam, kad informāciju par poļu parādīšanos bija saņēmis no Neatkarīgās. «Mēs jau arī domājam tāpat, tikai izsakām to ar citiem vārdiem,» tēmu noslēdza A. Zandere. Proti, 1. jūlijā VID prasīs informāciju, ko kurš uzņēmums jau izdarījis un kad izdarīs kases aparātu nomaiņai, nevis to, lai visi kases aparāti jau atbilstu jaunajām prasībām.
Publisko opozīciju kases aparātu nomaiņai organizē Latvijas Tirgotāju asociācija, kuras rīcību viegli izskaidrot publikai, jo kases aparātu nomaiņa kopumā izmaksāšot vismaz 60 miljonus eiro. Šīs izmaksas tirgotājiem būtu jāsedz ar preču un cenu celšanu vai arī uz sava rēķina, ja cenas celt nebūtu iespējams. Tas izklausās iespaidīgi, bet ne pārliecinoši, ja 60 miljonu eiro tiek izdalīti ar 60 tūkstošiem, cik daudz kases aparātu Latvijā tiek darbināti. Kur, lūdzu, ir kases aparāti par tūkstoti eiro gabalā? Vai varbūt tagad tādu kases aparātu nav, bet tādi būs jāpērk? VID versijā izmaksas būtu no 20 eiro par fiskālās atmiņas moduļa ieprogrammēšanu jaunos kases aparātos līdz 250 eiro, ja kases aprāts jau ir pārāk vecs, lai tā darbības programmu varētu padarīt atbilstošu jaunajām prasībām. Tirgotāju asociācijas versijā izmaksas abos nosauktajos gadījumos ir augstākas, bet tomēr līdz tūkstotim eiro nesniedzas.
Ap kases aparātu vai to darbības programmu maiņu saceltā ažiotāža šķiet atbilstoša nevis šīs maiņas izmaksām, bet tam pusmiljonam eiro dienā, par kura izkrāpšanu izteicās VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Saprotams, ka šādas naudas ieguvēji ne par ko negrib šķirties no sava guvuma. Tomēr I. Cīrules atklāsme liek vēl jo vairāk šaubīties, vai saceltais tracis nekalpo uzmanības novēršanai no fakta, ka kases aparātu datu grozīšana ir pamanāma arī tagad bez fiskālās atmiņas moduļiem, taču šādu darbību veicēji netiek sodīti.
Ar kases aparātu datu viltotāju nesodīšanu domāta tāda sodīšanas imitācija, kāda pilnā apmērā piemērota ēdināšanas uzņēmuma Gan Bei īpašniekiem un vadītājiem. Neatkarīgā to ir aprakstījusi pagājušā gada 1. augustā sakarā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprināto vienošanos starp prokuratūru un apsūdzētajiem. Viņi visi devās mājās izciest savus nosacītos sodus, kuri izklausījās bargāki nekā caurmērā par līdzīgiem nodarījumiem, jo par vienu no galvenajām vaininiecēm VID uzrādīja un tiesa atzina Gan Bei preču zīmes īpašnieces Lage Ko finanšu direktori Gaļinu Karmaču - Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu. Demonstrēt šīs kompānijas palaišanu bez jebkāda soda valsts iestādes neuzdrošinājās, tomēr Gan Bei lieta tik un tā popularizēja kases aparātu datu viltošanu. Pirmkārt, tā parādīja, ka paraugsods par to nav reāls sods. Otrkārt, tā atstāja jautājumu, vai īstenībā par šo lietu stingrāk sodīta netika VID vadība - I. Cīrules priekštece Ināra Pētersone un viņas vietnieks, par Gan Bei vajāšanu dedzīgi runājušais Kaspars Čerņeckis. Gadu pēc viņu atlaišanas no darba nav radusies ne mazākā skaidrība ne par viņu reālajiem grēkiem, ne par VID darba uzlabojumiem I. Cīrules vadībā. Viņa pati taču atzīst, ka VID zina, bet nenovērš pusmiljona eiro izkrāpšanu dienā. Arī R. Naudiņš dalījās izbrīnā un sašutumā, ka VID nelieto tādu soda mēru kā kases aparātu datu viltošanā pieķerto uzņēmumu slēgšana vismaz uz laiku, kamēr šie uzņēmumi samaksā soda naudas. Tajā paša laikā viņš saprotot, ka soda naudas maksāt ir izdevīgāk, nekā maksāt nodokļus.