Pensiju sistēma gaida rīcību
Saeimas deputāti apspriež Valsts kontroles ziņojumu par pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, bet konkrēti lēmumi par pensijām vēl jāgaida. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča piekrīt, ka lēmumi jāpieņem pietiekami uzmanīgi, jo, no vienas puses, ir pensionāru intereses saņemt lielākas pensijas, no otras puses – sociālās apdrošināšanas budžets, kurā, lai nodrošinātu ilgtspēju, jāveido līdzekļu uzkrājums.
Pensionāri no visas Latvijas Saeimā pauda praktiski līdzīgu viedokli - veco cilvēku situācija ir ļoti sarežģīta, dzīves līmenis zems, pensionāri jūtas pazemoti un atstumti. «Pensijas ir ļoti zemas, arī cilvēkiem ar lielu darba stāžu padomju laikos,» teica Latgales Reģionālās pensionāru apvienības vadītāja Sofija Zujeva. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas pensionāru biedrības vadītāja Lilija Škutāne uzsvēra, ka pensionāri jūtas atstumti un nevienam nevajadzīgi. Viņasprāt, viens no svarīgiem jautājumiem, kas nav atrisināts, ir vientuļo pensionāru sociālā aizsardzība. «Kas notiek, ja pensionārs paliek viens pats, tad izdzīvot vairs nevar!» teica L. Škutāne. «Pensiju sistēma ir pilnveidojama, bet sabiedrība tai neuzticas. Kāpēc? Kur meklējama vaina? Tā ir stagnējoša. Jāsaņemas un jālabo kļūdas, vienkārši pietiek runāt, jāsāk kaut ko darīt,» atbilstoši savas pārstāvētās biedrības nosaukumam enerģiska bija Rīgas Aktīvo senioru alianses vadītāja Terēzija Mackare.
Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka, ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, lai tā saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Tomēr valstī nav izdevies pilnā mērā realizēt pensiju pirmā līmeņa mērķi un nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20 procentus no vidējās bruto algas valstī, mazinot pensionāru nabadzības risku. VK aprēķinājusi, ka 2015. gadā jau 17 procentiem pensionāru valsts vecuma pensijas apmērs bija mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru. Turklāt dati rāda, ka nabadzīgāko pensionāru īpatsvars pēc 2010. gada (tātad pēc krīzes) strauji pieaudzis - no pāris procentiem līdz teju divdesmit procentiem. «Attiecībā uz minimālo pensiju Latvija arvien vairāk atkāpjas no mērķa,» saka VK padomes locekle Inga Vārava. Ja valdība vēlētos palielināt minimālo pensiju, šogad tam būtu nepieciešami 70 miljoni eiro. «Iemesls, kāpēc nav iespējams pārskatīt pensijas, ir lielais personu skaits, kas neveic sociālās iemaksas vai veic tās no minimālās algas,» turpina I. Vārava. «2015. gadā 14 procenti strādājošo nebija pakļauti vispārējai sociālo iemaksu sistēmai.» VK iesaka veidot uzkrājumu sociālajā budžetā jeb tā saukto drošības spilvenu, ņemot vērā nākotnē prognozējamo pensionāru skaita pieaugumu.
No vienas puses, ir pensionāru intereses - palielināt pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam, minimālās pensijas paaugstināšana, straujāka indeksācija par darba stāžu, neapliekamā minimuma paaugstināšana, taču sociālais budžets nav beizmēra. «60 procenti pensionāru dzīvo ar ienākumiem, kuri ir zem nabadzības riska robežas. Lai radikāli paaugstinātu pensijas, nav pietiekamu sociālās apdrošināšanas sistēmas līdzekļu,» saka Saeimas deputāts Andris Siliņš. «Saeimā ir iesniegti vairāki priekšlikumi, lai efektīvāk izmantotu līdzekļus, un ceru, ka šajā gadā varēs atrisināt vairākus jautājumus, piemēram, mainīt indeksācijas kārtību pensionāriem ar lielu darba stāžu, kas nostrādāts padomju laikā.» Pārdroši solījumi gan attiecībā uz pensiju sistēmu neizskan, visticamāk, tāpēc, ka nav atrisināts jautājums par veselības aprūpes finansēšanu, kur viens no variantiem ir to darīt arī no sociālā budžeta, arī par procentu palielinot sociālo iemaksu likmi.