NEATKARĪGĀS LASĪTĀJI: Konstruktīvi, nevis ar atņirgtiem zobiem

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Saņemtie "Neatkarīgās" lasītāju zvani.

Imants Auziņš no Gulbenes: «LTV pēcvēlēšanu debatēs pie Bojāra bija sanākuši partiju vadītāji. Gan uzvarētāji, gan tie, kas palikuši opozīcijā. Opozīcijai ir jābūt konstruktīvai, bet tur rēgojās ilkņi, spīdēja acis un tika atņirgti draudīgi zobi. Tika draudēts, ka neļaus pozīcijai strādāt un metīs sprunguļus riteņos. Tāda opozīcija, kas nodarbojas ar graušanu, mums nav vajadzīga.

Māris Bērziņš no Mālpils pagasta: «Tas būs vislielākais apkaunojums Latvijai, ja valsts simtgadi būs jāsvin ar Nilu Ušakovu kā valsts galvaspilsētas mēru. Viņam 18. novembris neeksistē, viņam eksistē tikai 9. maijs, kad viņš iet pie sava pieminekļa un godina tos, kas mūs paverdzināja 1940.-1949. gadā ar okupāciju un izsūtīšanām. Diemžēl pie tā lielā mērā vainīgi ir arī paši latvieši, kas par viņu nobalsoja.»

Jānis Dibrančs no Garkalnes: «Vēlēšanas ir garām, un - kas padarīts, padarīts. Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē par rezultātiem nav jautājumu. Šajās pilsētās vadītāji ir pārliecinoši palikuši amatos, jo viss jau ir atkarīgs no padarītā, nevis no tā, ko sola. Tur tiek darīts tas, kas vajadzīgs tiem, kas balso. Ja kaut kas nepatīk, bet balsot neiet, tad nekas arī nemainīsies. Nevajag arī runāt par to, ka kaut kas jāmaina vienkārši tāpēc, ka gribas kaut ko pamainīt. Tā bieži jauni cilvēki saka: pamainīsim, un tad jau redzēs, kā būs. Šī doma - tad jau redzēs - ir ārkārtīgi vieglprātīga.»

Lasītāja no Jaunpiebalgas, kura vēlējās palikt anonīma, par vēlēšanu rezultātiem saka: «Mēs varam vēlēt, kā gribam, bet vēlēšanu iznākums ir zināms jau pirms balsu saskaitīšanas, jo vēlēšanu komisijā sēž varai pietuvināti cilvēki. Novadā uzvarējis politiskais spēks, kas jau ilgstoši vada novadu, bet diemžēl nav nekādas attīstības. Gluži otrādi - novadā ir ļoti sarežģīti ienākt jauniem uzņēmējiem, nenotiek attīstība, un, visticamāk, «kāds ir ieinteresēts» stagnācijā. Tajā pašā laikā cilvēki cieš no augstiem komunālajiem maksājumiem un daudzviet degradētas vides.»

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais