Pēc vairāku dienu piespiedu dīkstāves vakar no Rīgas izlidoja pirmās lidmašīnas un arī lidostā pakāpeniski atgriežas dzīvība. Neatkarīgā novēroja, ka satraukto un nogurušo cilvēku gūzma kļuvusi retāka, rindā pie biļešu maiņas lodziņiem gaida vien pārdesmit cilvēku.
"Vai varat pateikt, kā lai no šā automāta dabonu baltu kafiju? Baltas nav? Nu tad vienalga kādu, ka tikai kafiju!" manāmi nogurusi un sabozusies klaigā Helēna no Čehijas. Viņa Latvijā aizkavējusies nedēļu un ir izmisusi, ka netiek mājās, kur gaida vīrs un divi bērni. Lidostā Neatkarīgā vakar sastapa arī dziedātāju Intaru Busuli, kuram ar grupu šodien jāuzstājas džeza festivālā Prāgā. "Drošības labad no rīta paņēmām busu, jo nevarēja zināt, vai varēs lidot. Bija izvēle, braukt tagad vai pēc mēneša, mēs nolēmām braucienu neatlikt. Festivālā piedalos pirmo reizi, solīja smalku pieņemšanu," stāsta dziedātājs. Gadījumā, ja rīt Prāgas lidosta tiks slēgta un pa gaisu nokļūt mājās nebūs iespējams, pasākuma organizatori apsolījuši mūziķus uz Latviju atvizināt ar busiņu.
Pasaules meteoroloģijas organizācija ziņo, ka laika apstākļi, kas pašlaik saglabājas Eiropā, neveicina pelnu mākoņa izkliedēšanos. Vairāku valstu teritorijās novērojams augsts atmosfēras spiediens un lēns vējš, un tas nozīmē, ka pelnu mākoņi neizklīst. Nedēļas beigās atmosfēras spiediens samazināsies un Eiropā būs nokrišņi, kas palīdzēs attīrīt gaisu no pelniem atmosfēras zemākajos slāņos. Eksperti prognozē, ka nākamnedēļ pelnu daļiņas vējš aiznesīs uz Arktiku.
Aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks norāda, ka, par spīti pozitīvajām prognozēm, krīze nebūt nav pārvarēta. "Bez aviokompāniju spiediena lidojumi nebūtu atsākušies. Arī tagad ir nepieciešama konkrēta informācija par to, ka lidot ir droši," saka B. Fliks. Viņš Eirokontrolei pārmet, ka tā vilcinājusies izdarīt precīzus un noderīgus mērījumus. Šo informāciju apstiprina arī Civilās aviācijas aģentūras Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks. Viņš atklāj, ka tikai vakar Eiropas atbildīgās organizācijas saņēmušas karti, kas norāda uz pelnu mākoņu koncentrāciju atmosfērā. Visbiezākā pelnu masa ir ap vulkānu un dienvidu virzienā no tā, Dānijā, kā arī Kanādas virzienā. Karte izstrādāta nakts laikā pēc Eiropas transporta ministru videokonferences, kas notika aizvakar. Līdz tam dienesti vadījās pēc meteorologu kartēm, kas salīdzinoši ir vispārinātas un ne tik precīzas. "Kāpēc jaunā karte parādījās tik vēlu? Labs jautājums. Šobrīd situācija it kā normalizējas, bet esam gatavi pieņemt arī nepopulārus lēmumus," saka M. Čerņonoks.
Kompānijai airBaltic piespiedu dīkstāve radījusi miljonu latu lielus zaudējumus, savukārt Eiropā zaudējumi ir aptuveni miljards.