"Latvijas Pasts": Vulkāna izvirduma laikā sakrājušies 3 000 kilogramu nenosūtīta gaisa pasta

© Andrejs Terentjevs F64

Laika posmā no 15.aprīļa pēcpusdienas līdz 19.aprīlim pasta sūtījumu piegādi uz ārvalstīm nav veikuši 145 avioreisi, klientiem nenogādājot sūtījumus ar kopējo svaru 3 000 kilogrami, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Latvijas Pasts".

"Latvijas Pasts" un citu valstu pasta operatori izstrādājuši sauszemes transporta risinājumus, lai sūtītu un piegādātu Īslandes vulkāna izvirduma aizkavētos gaisa pasta sūtījumus, teikts paziņojumā medijiem.

"Pasts kopīgi ar citu valstu pasta operatoriem rūpīgi vērtē situāciju un lemj par sūtījumu apmaiņas risinājumiem, ja gaisa telpa netiks atvērta tuvāko divu dienu laikā. Piemēram, ar Polijas un Lietuvas pasta operatoriem ir panākts risinājums, ka starptautiskā pasta apmaiņa starp šiem pasta operatoriem notiks, izmantojot sauszemes ceļus - šāds risinājums ļaus klientiem jau drīzumā saņemt aizkavētos sūtījumus. Arī sūtījumu apmaiņa starp Baltijas valstīm notiek regulāri, jo sūtījumi tiek pārvadāti pa sauszemi," teikts paziņojumā.

Aplēses sagatavotas pirms Rīgas lidostas atvēršanas gaisa satiksmei šorīt, taču uzņēmums brīdina, ka "sūtījumu piegādes laika nobīde iespējama arī pēc gaisa satiksmes atjaunošanas". Pasts neprecizēja, cik ilgi var kavēties sūtījumi, kas parasti tiktu piegādāti ar gaisa pastu.

Jau ziņots, ka Vācijas pastam piederošā kurjerpasta kompānija "DHL" paziņojusi, ka kravas Eiropā, ko parasti ved ar lidmašīnām, var kavēties 24 līdz 72 stundas, bet starpkontinentu sūtījumi - no trīs līdz piecām dienām.

Jau ziņots, ka 15.aprīlī Īslandē izvirda Eijafjadlajegidla vulkāns, radot ievērojamu haosu Eiropas aviosatiksmē un bažas sabiedrībā par vides drošību.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais