Dūklavs noraida bažas, ka cūkkopības nozare Latvijā varētu iznīkt

Patlaban nav bažu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības dēļ cūkkopības nozare Latvijā varētu iznīkt, šodien pēc starptautiskās konferences par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Eiropā žurnālistiem sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

"Pēdējais lielais ĀCM uzliesmojums, ko mēs visi ar bažām vērojām, jūtot līdzi kompleksa īpašniekam, ir aizvadīts. Šobrīd varam teikt, ka tiek veikti pēdējie dezinfekcijas pasākumi un saimnieks drīzumā plāno atjaunot šo dzīvnieku audzēšanu. Patlaban ne es personīgi, ne mani kolēģi, kas pārvalda lopkopības nozari, neredzam bažas, ka cūkkopības nozare Latvijā varētu iznīkt," uzsvēra Dūklavs.

Pēc viņa teiktā, šodien konferences laikā, vīrusa skartās valstis vienojās sadarboties savā starpā informācijas apmaiņā un dalīties ar zinātniskajiem atzinumiem. "Zinātniekiem jāturpina pētīt ĀCM vīrusa iedarbība. Jāturpina analizēt visu vīrusa skarto valstu dati," uzsvēra Dūklavs.

Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis piekrita, ka zinātniekiem ir jāturpina pētīt, kā ĀCM vīruss mijiedarbojas ar Eiropas daļas ekosistēmu, kurā uzliesmojusi slimība. Jāturpina analizēt visu vīrusa skarto valstu dati, iesaistot ĀCM skarto valstu ekspertus un ņemot vērā viņu pieredzi. Viņš piebilda, ka ĀCM izskaušana vīrusa skartajās ES valstīs būs grūta un var prasīt gadu desmitus.

Andrjukaitis arī atzīmēja, ka ĀCM izplatību Eiropā ir veicinājušas klimata pārmaiņas. Vienlaikus viņš izteica atzinību, Baltijas valstu un Polijas paveiktajam darbam ĀCM ierobežošanā. Viņš atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) ir ieguldījusi vērā ņemamus līdzekļus, lai atbalstītu dalībvalstu cīņu pret ĀCM. Tāpat līdzekļi ir novirzīti arī pārrobežas sadarbības veicināšanai, lai varētu intensīvāk veikt laboratoriskās analīzes.

Viņš sacīja, ka 2017.gadā EK plāno novirzīt vairāk nekā 9,2 miljonus eiro ĀCM izskaušanai. "Kopumā no 2013. līdz 2017.gadam ir novirzīti 32,6 miljoni eiro, kas ir saistīti ar ĀCM apkarošanu un izskaušanu. Ir ļoti grūti aprēķināt saimniecību ekonomiskos zaudējumus. Situācijas lielajos cūkkopības kompleksos un mazajās saimniecībās, kur aplokā tiek turētas pāris cūkas pašpatēriņam, ir atšķirīgas, tādēļ valstis izmanto dažādus modeļus un formulas zaudējumu aprēķināšanai," uzsvēra Andrjukaitis.

Pasaules dzīvnieku veselības organizācijā (OIE) pastāstīja, ka organizācijas 85.ģenerālsesijā pieņemtas izmaiņas Sauszemes dzīvnieku koda ĀCM sadaļā. "Būtiskākās izmaiņa starptautiskajos standartos ir sekojošas - tās nodrošinās drošu tirdzniecību ar mājputnu un citiem produktiem no ĀCM skartajām valstīm, kas nodrošina biodrošības pasākumu ievērošanu un savvaļas dzīvnieku un mājas cūku un citu mājlopu produktiem," norādīja OIE. Eiropa īstenos un iestrādās šos jaunos standartus ES direktīvās un regulās, kas attiecas uz dzīvnieku veselību.

OIE norādīja, ka ĀCM ir ļoti spēcīgs vīruss, kura izplatību Eiropas kontinentā veicinājušas ne tikai klimata pārmaiņas, bet ārēji faktori, kuri varētu atstāt savu ietekmi, piemēram, meža cūku populācijas pieaugums, dzīvnieku pārvietošanās maršrutu vai ceļu maiņa, klimata pārmaiņas, kā arī ģeopolitiskā situācija noteiktās Āfrikas valstīs.

Jau ziņots, ka vakar un šodien Zemkopības ministrijā notika starptautiska konference par ĀCM izplatību Eiropā un slimības ierobežošanu. Konferences dalībnieki dalījās pieredzē par ĀCM ierobežošanas pasākumiem un apsprieda ar ĀCM apkarošanu saistītas aktualitātes.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.