Citskovskis apsver iespēju reformēt mazās valsts iestādes
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver reformēt tādas mazās valsts iestādes kā Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome un Datu valsts inspekcija, intervijā atzina Citskovskis.
Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.
Valsts kanceleja ir nosūtījusi Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu.
Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.
Citskovskis atzina, ka jau iepriekš notikušas diskusijas par atsevišķu iestāžu, piemēram, Latvijas Institūta likvidēšanu vai pievienošanu kādai citai institūcijai, tomēr virzība nav notikusi, bet viņš ir gatavs izvērtēt šādu iestāžu neatkarīgas pastāvēšanas lietderību.
"Ir tapuši dažādi konceptuāli dokumenti, pat likumprojekti, bet virzība nav notikusi, jo kādam bijis pārāk spēcīgs lobijs Saeimā vai bijuši tādi argumenti kā, piemēram, Eiropas direktīvas un regulas paredz, ka konkrētai iestādei ir jābūt neatkarīgai utt. Turklāt katrai mazajai institūcijai ir pašsaglabāšanās instinkts un tās cīnās par savu pastāvēšanu, uzsverot, ka savas funkcijas var īstenot tikai šādā formātā, ne citādākā. Tomēr man šķiet, ka ir jāvērtē ieguvumi no iespējamas iestāžu apvienošanas. Ja tas sniedz reālu ieguvumu, tad ir jāvirzās uz apvienošanu," teica Citskovskis.
Kaspars Krafts/F64 Photo Agency
Valsts pārvaldes reformas kontekstā tiks arī vērtēts Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), tomēr Citskovskis nevēlas pāragri paziņot, ka PKC tiks pievienots Valsts kancelejai. "Vērtēsim, vai varam strādāt kopā, vai apvienošanās sniedz ieguvumus. Katrā ziņā es nevēlos PKC pievienot vardarbīgi," piebilda Citskovskis.
Valsts kancelejas direktors arī rosina pārskatīt, vai pašvaldībās nepieciešams uzturēt dažādu iestāžu dažādus klientu centrus. "Jāpaliek pie principa, ka valsts pakalpojumu pieejamība reģionos saglabājas, bet ir jāpanāk, ka iestādes savus resursus apvieno, nevis katra iestāde uztur savu teritoriālo struktūrvienību. Tad ar mazāku darbinieku skaitu vienuviet tiktu nodrošināts tāds pats pakalpojumu klāsts kā iepriekš," uzskata Valsts kancelejas direktors.