Lai īstenotu valdības apstiprināto plānu onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošanai, nākamgad ir papildus nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro, tikpat arī 2019. un 2020. gadā.
Tātad valdība apzināti apstiprina plānu, kura ieviešanai naudas nav.
Ministru kabinets apstiprinājis Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu no 2017. līdz 2020. gadam. Šis plāns ir pacientiem ļoti nozīmīgs un gaidīts, jo tā mērķis ir uzlabot situāciju vēža diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot skrīningu norisi un kvalitāti, kā arī paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību. Latvijā ir augsti mirstības rādītāji ar ļaundabīgajiem audzējiem un onkoloģiskas slimības ir otrs biežākais nāves cēlonis.
Kā Veselības ministrija plāno sasniegt šo mērķi? Plānā iezīmēti vairāki virzieni - mazināt riska faktoru izplatību, uzlabot organizēta vēža skrīninga koordināciju un uzraudzību, kā arī uzlabot agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu, nodrošināt pacientiem medicīnisko rehabilitāciju un nepieciešamības gadījumā paliatīvo aprūpi. Viens no plāna punktiem ir arī uzlabot medikamentu pieejamību. Krūts vēža pacienšu biedrība Vita kampaņas Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu! ietvaros publiskoja datus par medikamentu pieejamību vēža un īpaši agresīva vēža ārstēšanā. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā inovatīvus medikamentus izmanto vairākas reizes retāk. Veselības ministrijas speciāliste Agnese Zarāne norāda: plānā skaidrots, ka nepietiekamais finansējuma apjoms zāļu nodrošināšanai onkoloģiskajiem pacientiem veicina to, ka viss ietaupījums tiek izlietots pacientu nodrošināšanai ar kompensējamo zāļu sarakstā esošajām zālēm, tāpēc ir apgrūtinātas iespējas paplašināt jau esošo zāļu kompensāciju citiem vēža veidiem vai stadijām vai iekļaut kompensācijas sistēmā jaunas zāles. Vienlaikus ministrija atzīmē, ka daļai onkoloģisko pacientu kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles nesniedz vēlamo rezultātu, līdz ar to pakalpojuma pieejamības uzlabošanai ir izvērtējama personalizētās medicīnas principu, tajā skaitā valsts apmaksātās biomarķieru noteikšanas, ieviešana, tomēr no onkoloģijas plāna izriet, ka zāļu nodrošināšanai vēža pacientiem gadā papildus nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, un lieki piebilst, ka šādas naudas veselības nozares budžetā nav.
Kopumā, lai īstenotu visus plānā minētos pasākumus, 2018. gadā nepieciešami papildu 47,4 miljoni eiro, 2019. gadā - 41,3 miljoni eiro, bet 2020. gadā - 46,6 miljoni eiro. Veselības ministrijā Neatkarīgajai precizē, ka šādas naudas budžetā nākamajam gadam patiešām nav. Iespējams, naudas trūkums arī ietekmē iespējamo valsts rīcību, lai uzlabotu valsts organizētā skrīninga apmeklējumus.
«Diemžēl augstie vēža pacientu mirstības rādītāji varētu būt zemāki, ja Latvijā valsts nodrošinātu jaunu, efektīvu medikamentu un ārstēšanas metožu apmaksu vēža pacientiem,» uzsver biedrības Vita vadītāja Irina Januma. Iedzīvotāju aptaujā atklājies viedoklis: ja vēzis piemeklētu pašus aptaujātos, 98 procenti cilvēku vēlētos saņemt efektīvāko iespējamo ārstēšanu neatkarīgi no vēža slimības smaguma. «Aptauja mums parāda, ka tie aptaujātie, kuri šaubās par valsts pienākumu palīdzēt smagi slimajiem vēža pacientiem, tomēr vēlētos saņemt valsts atbalstu, ja paši nonāktu līdzīgā situācijā,» secina I. Januma. Pašlaik daļai vēža pacientu iespēja dzīvot tiek dota, tikai pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem. Biedrība 3. jūnijā rīko solidaritātes gājienu vēža pacientu atbalstam Ejam kopā, lai dzīvotu! Rīgas centrā no Brīvības pieminekļa līdz Arēnai Rīga, kur notiks Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības un Baltkrievijas sieviešu basketbola izlases spēle.
***
APTAUJA
• 90% aptaujāto personīgi pazīst kādu, kuram ir vēzis, vai paši kādreiz ir saskārušies ar šo diagnozi
• Tikai 1% ir pārliecināti, ka diagnoze vēzis viņus nekad nepiemeklēs
• Katrs piektais aptaujā atzīst, ka nav informēts par valsts apmaksātā vēža skrīninga programmām
• 75% uzskata, ka vēzis ir dabiska organisma atbildes reakcija uz ilgstošu ārēju kairinājumu novājinātas imunitātes gadījumā
• 44% aptaujāto domā, ka vēzis ir sekas neveselīgam dzīvesveidam, bet 14% uzskata, ka vēzis ir likteņa sods
• 90% uzskata, ka vēzis var būt ārstējama slimība un valstij ir pilnībā jāsedz tā ārstēšana
• Katrs otrais aptaujātais atzīst, ka kādreiz ir ziedojis naudu vēža ārstēšanai, visbiežāk atvēlot naudas summu līdz 50 eiro
• 91% uzskata, ka, gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, vajadzētu padomāt arī par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šajos svētkos klājas visgrūtāk, jo jācīnās par pašu svarīgāko - dzīvību
Avots: Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība Vita