KĻŪSTAM MAZĀK. Iedzīvotāju skaita zudums paātrinās

© Ekrānšāviņš no avīzes

Centrālās statistikas pārvaldes savāktie dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā 2016. gadā ir 2015. gada datu kopija arī tādā nozīmē, ka uzrāda straujāku iedzīvotāju skaita zudumu.

Tieši pirms gada 31. maija Neatkarīgajā nācās publicēt rakstu zem virsraksta Aizgājēji pieliek soli - dodas pasaulē un aizsaulē. Turpat arī paskaidrojums, ka «Latvijas iedzīvotāju skaits 2015. gadā samazinājies straujāk nekā 2014. gadā». Šā gada 31. maija tajā pašā teikumā jānomaina tikai pāris cipariņi: «Latvijas iedzīvotāju skaits 2016. gadā samazinājies straujāk nekā 2015. gadā», un skaidrības labad varētu piebilst, ka «samazinājies vēl straujāk nekā 2015. gadā».

Pagājušajā gadā saglabājusies pierastā attiecība starp došanos pasaulē un aizsaulē. Proti, izceļošanas iespaids uz iedzīvotāju kopskaita sarukumu ir lielāks par izmiršanas iespaidu. Ja 2015. gada migrācijas saldo bija -10,6 tūkstoši cilvēku, tad 2016. gada migrācijas saldo ir -12,2 tūkstoši. Emigrācijas saldo pieauguma temps par pāris tūkstošiem gadā 2015. un 2016. gadā praktiski neatšķiras. Jāatgādina, ka emigrācijas apjoma pieaugums nācis no mazāka emigrēt spējīgo cilvēku daudzuma. Izmiršanas intensitāte saglabājusies praktiski nemainīga, jo 2016. gada -6,6 tūkstošu pārsvaru pār -6,5 tūkstošiem 2015. gadā var arī uzskatīt par nejaušu svārstību, nevis tendenci. Cita lieta, ka arī mirušo īpatsvars aug proporcionāli atlikušo cilvēku skaita samazinājumam un - galvenais - iedzīvotāju novecošana jau pārskatāmā nākotnē ļaus izmiršanai nopietni spēkoties ar emigrāciju par godu būt galvenajam faktoram, kas iznīcina Latvijas pašreizējo iedzīvotāju kopumu.

Darbspējīgo iedzīvotāju (iedzīvotāju kopskaita, jo reāli taču kaut ko dara arī tie, kas nestrādā algotu darbu) skaita samazināšanās ved valsti uz haosu, kura priekšvēstneša lomā šobrīd ir Māra Kučinska valdības izsludinātā nodokļu reforma. Valdība jau vismaz pusgadu nedara neko citu, kā sludina reformu, bet bez vienošanās pat starp valdošo koalīciju veidojošajām partijām, kas tā reforma tāda ir. Par to pašu liecina dzimstības sarukums, kas sākās pagājušā gada rudenī un šā gada aprīlī sasniedza katastrofālu tempu -12% pret 2016. gada aprīli. Tas brīdina, ka nepiedzimušo bērnu vecāki pako čemodānus aizbraukšanai vai asina mēslu dakšas protesta akcijām.

Varas aparāts uz iedzīvotāju skaita samazināšanos reaģē ar birokrātiskiem pasākumiem. Līdzās Eurostat uzraudzītajai CSP, kas vismaz mēģina dot īstenībai tuvus datus, tiek uzturēts Iedzīvotāju reģistrs, kurā uzrādītais iedzīvotāju skaits par 180 tūkstošiem pārsniedz CSP rādītāju un droši pārsniedz divu miljonu robežlīniju. Ar nekustamā īpašuma nodokļa likmju un atlaižu nosacījumu grozīšanu pašvaldības piespiež iedzīvotājus deklarēties vienu gadu vienā, citu gadu - citā pašvaldībā, kas katra lepojas ar tiem, kuri tur iedeklarējas (dzīvo vai nedzīvo - tam nav nozīmes), bet aizmirst pieminēt tos, kuri izdeklarējas. Ļoti vajadzīgi Latvijas valstij ir no ģimenēm izņemti bērni, kurus uzrādīt vienlaikus bērnunamā, internātskolā pavisam citā Latvijas malā un psihiatriskajā slimnīcā vēl citur.



Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.