Vismaz piektdaļai pacientu ar hroniskām slimībām par zālēm jātērē trešdaļa mēneša ienākumu. Tā kā cilvēkiem ir jāsamaksā par dzīvokli un arī jāēd, pacienti izvēlas zāles nelietot vai lietot tik, cik paliek pāri naudas.
Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento, veicot iedzīvotāju aptauju, konstatējusi, ka pēdējā gada laikā kompensējamās zāles nepieciešamajā apjomā vairs iegādāties nespēj pat 45 procenti pacientu.
Pērn martā ieviesa izmaiņas valsts kompensējamo medikamentu sistēmā un lielai daļai pacientu palielinājās ikmēneša līdzmaksājuma daļa par valsts kompensējamajiem medikamentiem. Aptaujā noskaidrots: 18 procentiem pacientu šie līdzmaksājumi par zālēm veido 30 procentus un pat vairāk no viņu ikmēneša ienākumiem.
Arī strādājošie nevar atļauties
Sustento pētījums atklāj, ka 34 procentiem pacientu trūkst līdzekļu medikamentu iegādei, 31 procentam – lai ārstētos slimnīcā, savukārt piektdaļai trūkst naudas analīžu un citu izmeklējumu veikšanai. Lai risinātu šo situāciju, trešā daļa pacientu retāk apmeklē ārstu, pārējie nepērk visas ārsta izrakstītās zāles.
"Visbiežāk naudas medikamentiem pietrūkst cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem – pensionāriem. Tomēr arī strādājošo vidū ir tādi, kuriem pietrūkst naudas, lai iegādātos visus izrakstītos valsts kompensētos medikamentus," Neatkarīgajai norāda Sustento valdes locekle Iveta Neimane. Pensionāri norāda, ka viņiem apmaksāt zāles palīdz radinieki, bet strādājošie biežāk atsakās no ārstu apmeklējuma, plānveida ārstēšanās slimnīcā vai nepērk visas izrakstītās zāles.
Kompensēt visas recepšu zāles?
"Ja arī 2010. gadā kompensējamajiem medikamentiem ir atvēlēts 71 miljons latu, aptauja pierāda, ka joprojām tas ir nepietiekami, lai segtu pacientu neatliekamās vajadzības," uzsver Sustento vadītāja Gunta Anča. Valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir ļoti neliela – tikai 36 procenti.
Lai uzlabotu pacientu medicīnisko aprūpi, pacienti aptaujā ir ieteikuši samazināt līdzmaksājumu par ārstēšanos slimnīcā, kompensējamo zāļu sistēmā līdzmaksājumu noteikt tādu, kāds tas bija 2009. gada sākumā. Izskan arī priekšlikums – nodrošināt visu recepšu zāļu kompensāciju 80 procentu līmenī, kā arī paplašināt diagnožu skaitu, kuru ārstēšanai pienākas kompensējamie medikamenti.
Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas izdevumi kompensējamo zāļu iegādei uz vienu pacientu ir arī zemākie Baltijā – Latvijā tie ir 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs – vidēji 224 lati gadā.
Čeki vairs nav jākrāj
Tajā pašā laikā Veselības norēķinu centrs (VNC) aicina iedzīvotājus izmantot iespējas saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglojumiem sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros. Dodoties pie ģimenes ārsta, uz aptieku pēc zālēm vai ārstējoties slimnīcā, ir jāuzrāda pašvaldības sociālo dienestu izsniegta izziņa, kas apliecina attiecīgo personu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglojumiem.
Pēc grozījumiem tiesību aktos no 2010. gada 1. februāra ir paplašināts personu loks, kuras, saņemot ārstēšanu, ir atbrīvotas no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem. No februāra vairs nav jākrāj arī čeki par kompensējamo medikamentu veiktajiem maksājumiem, lai sasniegtu 50 latu robežu un tikai pēc tam saņemtu atlaidi. Šī robeža ir atcelta.
VNC atgādina, ka valsts apmaksā lētākos kompensējamos medikamentus līdzvērtīgu zāļu grupā. Ja pacients izvēlēsies cita ražotāja zāles, kuras ir ar tādu pašu zāļu aktīvo vielu, bet dārgākas, tad starpība jāpiemaksā pacientam pašam.