Alus ražotāji apsver tiesāties ar valsti, ja pāreja no PET iepakojuma nebūs pakāpeniska

© Lauris Aizupietis/ f64 photo agency

No PET iepakojuma izmantošanas alkohola ražošanā ir iespējams atteikties, taču tikai pakāpeniski, šādu nostāju pauda Latvijas alus nozares pārstāvji.

Uzņēmumu aprēķini rādot, ka kopējais zaudējumu apmērs, ko cietīs alus nozare pirmajā gadā pēc atteikšanās no PET pudelēm, būs aptuveni 3,3 miljoni eiro, bet papildu nepieciešamās investīcijas videi draudzīgākā iepakojumā aplēstas 9 miljonu eiro apmērā.

Latvijas alus ražotāji, šodien tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, pauda gatavību pakāpeniski no PET pudeļu iepakojuma veida atteikties, investējot videi draudzīgāku materiālu izmantošanā. Šai pārejai ir jānotiek pakāpeniski, lai izvairītos no nesamērīgām izmaksām, kas var būtiski ietekmēt vietējo ražotāju konkurētspēju, kā arī netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, norāda ražotāji.

Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Alus ražotāji kā pirmo soli ceļā uz atteikšanos no PET iepakojuma piedāvā ieviest divu litru PET iepakojuma aizliegumu divu līdz četru gadu laikā. Aizliegt divu litru PET iepakojuma izmantošanu alus ražošanā jau 2018.gadā ir ļoti nesamērīgi, domā ražotāji, sakot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams laiks, lai pārorientētu savu ražošanu uz videi draudzīgāku stikla iepakojumu, bet to nav iespējas paveikt, neciešot lielus zaudējumus, dažu mēnešu laikā, kā to vēlas atsevišķi politiķi.

Alus ražotāji bažījas, ka alus tirgus pēdējos četrus, piecus gadus krītas un pēdējos trīs gadus strādā ar zaudējumiem 6,2 miljonu eiro apmērā, un šādas straujas un negaidītas izmaiņas nozari var iedragāt vēl vairāk.

"Ja pārmaiņas tiek pēkšņi uzspiestas ar noteikumu tās veikt dažu mēnešu laikā, tad industrijas zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki, jo var nākties uz laiku apstādināt ražošanu, kā arī iepriekš ieguldītie līdzekļi iekārtu modernizācijā faktiski ir norakstāmi," izteikusies "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure atzinusi, ka mēģinājumi ieviest divu litru PET aizliegumu jau pēc dažiem mēnešiem ir pretrunā jebkādai uzņēmēju atbalsta politikai.

"Ja alus industrijai tiks uzspiests veikt pārmaiņas jau līdz 2018.gada 1.septembrim, mēs ļoti nopietni apsvērsim iespēju tiesāties ar valsti, jo tiek būtiski pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Alus industrija jau šobrīd saprot, ka tai būs jācieš zaudējumi šāda lēmuma dēļ, taču ir svarīgi panākt, lai tie būtu pēc iespējas mazāki, vienojoties par saprātīgu pārejas periodu," sacīja Šure.

Alus industrija ir apņēmusies pēc divu litru PET aizlieguma neveikt investīcijas viena litra PET iepakojuma attīstībā, bet gan stikla iepakojumā, tādējādi dabiskā veidā samazinot arī PET iepakojuma īpatsvaru tirgū, norāda alus ražotāji.

Jau ziņos, ka Vējonis, šodien tiekoties ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un tajā ietilpstošās Latvijas Alus darītāju savienības pārstāvjiem, vienojušies pakāpeniski atteikties no plastmasas iepakojuma alkoholisko dzērienu apritē.

Vējonis atzinīgi novērtēja ražotāju apņemšanos atteikties no alkohola tirdzniecības lielu tilpumu plastmasas pudelēs, kas noteikta Saeimas pieņemtajos grozījumos Alkoholisko dzērienu aprites likumā.un uzsvēra, ka vispārējs aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas iepakojumā ne tikai samazinātu alkohola pieejamību un patēriņu, bet arī uzlabotu kopējo sabiedrības veselību, veicinātu tīrākas un nepiesārņotākas vides saglabāšanu un attīstību nākotnē.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais