Valdība mēģinās aiz slēgtām durvīm sadūšoties un uzdāvināt 6,4 miljonus Zviedrijas a/s ICA Gruppen
Valdība šodien atkal mēģinās aiz publikai slēgtām durvīm sadūšoties un uzdāvināt 6,4 miljonus eiro Zviedrijas a/s ICA Gruppen pret solījumu uzcelt jaunu noliktavu zviedriem piederošās Rimi veikalu ķēdes vajadzībām.
Pēdējos gados ārzemju kapitāls no Latvijas ja ne gluži bēg, tad neapšaubāmi aizplūst, tāpēc saprotami ir valdības mēģinājumi to vismaz kaut kā šeit aizkavēt. Konkrētajā gadījumā iecerēts darījums, kurā valdība apsolās atlaist zviedriem 6,4 miljonus eiro pret solījumu uzcelt noliktavu par 25 miljoniem eiro. Nav tā satriecoši liela summa, tomēr vismaz kaut kas: pirmkārt, pārskati par kapitāla plūsmām kļūs ja ne labi, tad vismaz ne tik slikti kā tagad, un, otrkārt, būs Rīgas nomalē pamanāmi liela ēka, ko rādīt kā piemēru ārzemnieku ticībai Latvijas ekonomikai un politiskajai stabilitātei. Rimi versijā, ar ko Neatkarīgā jau iepazīstināja 25. maija publikācijā «Rimi» lūdz no valdības 6,4 miljonus, tika solītas investīcijas pat 75 miljonu eiro apmērā, 600 jaunu darbavietu radīšana un darbaspēka un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kopējais palielinājums par 26 miljoniem eiro laikā līdz 2025. gadam. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji, bez kuru izpildes nodokļu atlaide tiks anulēta. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas Neatkarīgajai, darījuma parametri esot 6 396 250 eiro nodokļa atlaide pret 25 585 000 eiro ieguldījumu, kas radīšot 117 darbavietas triju gadu laikā un vairāk nekā 160 - līdz 2025. gadam.
Valdības mēģinājums uz iedzīvotāju rēķina pielabināties starptautiskajam lielkapitālam ir trafarets un saprotams, bet tieši tāpēc nepopulārs. To izmantoja koalīcijas partija VL!-TB/LNNK Saeimas deputāta Imanta Parādnieka personā, panākot vismaz valdības lēmuma atlikšanu un Rimi solījumu, ka noliktavas atrašanās Latvijā palīdzēšot iedabūt pa visu Baltiju izvadājamās produkcijas kravās Latvijas zemnieku produkciju. Jāpiekrīt I. Parādniekam, ka arī to vajadzētu nostiprināt pārbaudāmās mērvienībās, nevis lozungos.
Viena nodokļu atlaides gadījuma bīdīšanai valdības darba kārtībā iekšā, no tās ārā un atkal iekšā būtu jākļūst liekai, ja īstenotos Māra Kučinska valdības solījums uzreiz ierakstīt likumā, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vispār tiek atlaists uzņēmumā veikto ieguldījumu apmērā. Varētu pat domāt, ka Rimi steidzas nostiprināt tiesības uz nodokļa atlaidi pirms tam, kad atklāsies, ka valdība nemaz nespēj iekasēt tik daudz naudas no iedzīvotājiem, cik tai nāksies atdot uzņēmumiem.
Neiespējamība Latvijā uzcelt vienu privātu angāru bez Latvijas valdības iesaistīšanās un nodokļu maksātāju naudas iesaistīšanas parāda valsts ekonomiskās attīstības patieso līmeni pretēji tām ainām, kādas pirms dažām dienām mēģināja iztēlot ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšā: «Mūsu ekonomikas fokuss mainās - mēs attālināmies no lēta darbaspēka zemes un līdz ar valsts simtgadi Latvijai sāksies jauns gadsimts. Viedvalsts fokuss palīdzēs mums izrauties no vidēju ienākumu slazda, veicinot uzņēmumu un arī valsts pārvaldes pāreju uz digitalizācijā un inovācijās balstītu darbību.»
Ne Rimi, ne EM pat nemēģināja sākt uzskaitīt Neatkarīgajai kaut ko tādu, kas noliktavu un lauksaimniecības produktu apstrādes telpās atbilstu A. Ašeradena aprakstītās «viedvalsts» raksturojumiem. Vēl jo sāpīgāks ir tāpat bez atbildes atstātais jautājums, vai tiešām Rimi maksās noliktavas strādniekiem tādas algas, kas attaisnos ekonomikas ministra apgalvojumu, ka «mēs attālināmies no lēta darbaspēka zemes».