Sāpe jūrniekiem - daudzi netiek uz pašvaldību vēlēšanām

Prāmja Isabelle informācijas centra darbiniece Marina Pētersone labprāt pildītu savu pilsoņa pienākumu un piedalītos pašvaldību vēlēšanās, taču viņas kuģis jūrā dodas vien 30 minūtes pēc tam, kad iecirkņi vērs vaļā durvis iepriekšējā nobalsošanā. Tūkstošiem cilvēku tā ir problēma katrās vēlēšanās.

Kad Marina zvanīja uz Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvo tālruni, viņai tā arī atbildēts: «Mums jums nav, ko piedāvāt.»

Pirms gadiem četriem šo jautājumu centās aktualizēt Latvijas Jūrniecības savienība. Latvijā dzīvo ap 12 000 aktīvi strādājošo jūrnieku, tātad gana ievērojama vēlētāju grupa, kurai netiek nodrošinātas pilnvērtīgas politiskās līdzdalības iespējas. Organizācijas vadītājs Antons Vjaters ar kolēģiem gāja gan pie Saeimas politiķiem, gan uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), tomēr jūrniekus apmierinošs risinājums netika rasts. Vienīgais, ko iesaka vēlēšanu organizatori - veidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem. Pašiem jāizveido vēlēšanu komisija, jāpasūta materiāli. Kapteinis atbildīgs par rezultātu nosūtīšanu uz sauszemi. Taču tādu kuģu, kur vienā apkalpē ir liels skaits Latvijas iedzīvotāju, nav liels. Komandas mūsdienās tiek komplektētas internacionāli, un viena divu cilvēku dēļ tik liels organizatoriskais darbs un arī izmaksas būtu neproporcionālas.

Ekrānšāviņš no avīzes

Uz Marinas Pētersones kuģa gan būtu jēga taisīt vēlēšanu iecirkni - gan komandā ir daudzi Latvijas cilvēki, kas labprāt balsotu - ar kolēģiem par to jau esot runāts, gan pasažieru vidū. Taču tāda iespēja ir vienīgi, vēlējot parlamentu. Pašvaldību vēlēšanās nevar balsot ārzemēs, un attiecīgi arī uz kuģa iecirkni atvērt nevar.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa skaidro, ka tas būtu pārāk sarežģīti un dārgi - nodrošināt materiālus no 119 Latvijas iecirkņiem par katru sarakstu. Iepriekš CVK centās virzīt tādu ideju kā iepriekšēja nobalsošana pa pastu, taču Saeimā ierosinājums tika izbrāķēts. Atverot likumu, pastāvētu risks tajā sarakstīt blēņas, tāpēc likumdevējs izvēlējās labāk to vispār neaiztikt. Jūrnieku un tikpat labi ārzemēs esošo vēlētāju balsis varētu pieņemt, ja vēlēšanās drīkstētu piedalīties elektroniski, kā tas ir Igaunijā. Taču šo risinājumu lielākā daļa pasaules valstu un Latvija tai skaitā neatzīst par labu esam, jo internetā visam paliek pēdas un ir iespējams izsekot katrai balsij. Ieviešot šādu iespēju tikai atsevišķām vēlētāju grupām, kuru tiesības vēlēt citādi nav iespējams nodrošināt, piemēram, jūrniekiem, atkal būtu jautājums par izmaksu samērīgumu. Savukārt vienkārši pagarināt iepriekšējās nobalsošanas termiņu arī ir par sarežģītu, jo tad grafikos nāktos pārbīdīt visus vēlēšanu sagatavošanas darbus, ieskaitot sarakstu veidošanu un iesniegšanu, bet kuģi jūrā atrodas arī nedēļām un mēnešiem. Latvijas Jūrniecības savienības vadītājs Antons Vjaters nu jau atmetis ar roku cīņai par jūrnieku vēlēšanu tiesībām. Elektroniskā balsošana, viņaprāt, būtu vienīgais jēdzīgais risinājums, bet tāds piedāvāts netiek.

Attiecīgi trešdien pulksten 17.30 jūrā ar kuģi Isabelle aizbrauks nepilns simts apkalpes darbinieku balsu, un gan jau arī no divarpus tūkstoši lielās pasažieru publikas daudzi Stokholmā paliks vairākas dienas. Saeimas vēlēšanās gribētāji vismaz līdz vēstniecībai varēja mēģināt aizskriet, šoreiz tādas iespējas nav.

***

Balsošanas kārtība

• Iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā, sestdien, 3. jūnijā, ir no plkst. 7.00 līdz 22.00.

• Trīs dienas pirms vēlēšanām dažas stundas dienā var nobalsot iepriekš:

trešdien, 31. maijā: no plkst. 17.00 līdz 20.00,

ceturtdien, 1. jūnijā: no plkst. 9.00 līdz 12.00,

piektdien, 2. jūnijā: no plkst. 10.00 līdz 16.00.

• Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī, kopš 29. maija var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot, ja vēlētājs vēlēšanu dienā atradīsies sava iecirkņa teritorijā.

• Nobalsot, uzturoties ārvalstīs, pašvaldību vēlēšanās nav iespējams.

Avots: CVK