SIRSNĪGI: Suņa-pavadoņa un mazas meitenes patiesā draudzība

Sociālajā vietnē facebook "Es redzu" informē par kādu sirsnīgu projektu "Draugs īpašam bērnam".

Projektā "Draugs īpašam bērnam" ar astoņgadīgo Katrīnu un viņas gludspalvaino retrīvera kucēnu nodarbojas Latvijas Kinologu federācijas eksperte Владислава Акимова (Vladislava Akimova), kas suņu apmācībai veltījusi jau trīsdesmit gadu.

"Strādājam tikai dažus mēnešus, reizi nedēļā, bet jau tagad Katrīnai iztaisnojas mugura un atbrīvojas rokas. Tā kā meitenei visu laiku jāgriež ratiņkrēsla riteņi, tad viņas rokas ir visu laiku saspringtas, bet saskarsmes un apmācības procesā viņa glauda savu suni, dod tai barību, kas prasa precīzu pirkstu kustību.

Es redzu

Apmācot suni iet blakus, gribot negribot ir jāatbrīvo rokas, jāiztaisno pleci un jāatver krūšu kurvis, tā ir dabiskā fizioterapija. Vienlaicīgi ar suņa-pavadoņa sagatavošanu ir vērojams krass bērna fiziskā stāvokļa uzlabojums un sabiedriskās integrācijas līmeņa kāpums. Parasti darbs ar pieaugušu suni aizņem vairākus mēnešus, taču šajā gadījumā mēs strādājam ar kucēnu, kas aug ģimenē kopā ar bērnu. Tāpēc apmācība var ilgt gadu vai pat vairāk. Līdz šim Latvijā nebija līdzīgu projektu, kuros tika apvienotas palīga sagatavošana un bērna sabiedriskā integrācija. Ir jāsaprot, ka kucēna audzēšana mājās apstākļos uzliek papildu slogu trenerim un ģimenei, kur galvenais faktors ir ģimenes morālā un psiholoģiskā gatavība. Manuprāt, nākotnē suņi-pavadoņi virknē gadījumu varēs aizvietot cilvēku ar īpašām vajadzībām asistentus.