Skābie lieti, kas tuvākajās dienās varētu nolīt Latvijā, būtiskus postījumus lauksaimniekiem nesagādās, uzskata biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie eksperti.
Sabiedrībā bažas par videi kaitīgiem lietiem parādījās pēc Īslandes vulkāna izvirduma un tam sekojošā izmešu mākoņa virzīšanās pāri Latvijai.
Kā "Nozare.lv" noskaidroja Valsts Augu aizsardzības dienestā (VAD), skābā lietus pH vērtība ir zemāka par 5,7 ( pH ir skaitlis, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā.) Skābo lietu veidošanā piedalās gan sēra dioksīds (izdalās arī vulkānu izvirdumos), gan arī slāpekļa oksīdi. Lietus ūdenim vajadzētu būt pH 7, taču, ņemot vērā, ka gaisā ir ogļskābā gāze, normāli lietus pH ir 5,6-5,7, turpretī, ja lietus ūdens satur sērskābi un slāpekļskābi, tad pH var būt 4,3 un pat 2.
Latvijas rietumu rajonos tiekot novēroti regulāri skābie lieti.
Skābajam lietum nonākot uz augu lapām un iekļūstot audos, var tikt traucēta hlorofila veidošanās, tātad lapas var sākt dzeltēt un jutīgāko augu lapas var aiziet bojā. Ziemāju graudaugiem un ziemas rapsim, kam pašlaik ir zaļas lapas, skābais lietus varētu izraisīt lapu dzeltēšanu. Tā kā veģetācijas periods ir sācies, notiek zaļās masas pieaugums un atjaunošanās, patlaban būtiskus zaudējumus tas nenodarītu, norāda VAD speciāliste Inta Jakobija.
"Galvenie skābuma neitralizētāji augsnē ir kalcijs un magnijs, bet šos barības elementus, kā arī kāliju no augsnes izskalo skābie atmosfēras nokrišņi, un šī iemesla dēļ skābā lietus rezultātā var mainīties augsnes reakcija (tā var paskābināties), tāpēc regulāri jāveic augsnes analīzes, un atkarībā no rezultātiem var veikt augsnes kaļķošanu" iesaka Jakobija.
Speciāliste norāda, ka augi, kuri nav nodrošināti ar nepieciešamo kalciju, ir jutīgāki pret sēņu izraisītām slimībām, jo kalcija deficīts izsauc pārmaiņas šūnu sieniņās, sēnes vieglāk nokļūst saimniekauga audos, sēņu fermentu izplatība ir atvieglota, jo šūnu membrānas kļūst caurlaidīgākas. Tādējādi skābais lietus varētu ietekmēt sēņu slimību izplatību kultūraugu sējumos.
"Īpaši nelabvēlīgi skābais lietus ietekmē ķērpjus un skuju kokus. Visvairāk kaitējuma tiek nodarīts skuju kokiem, jo tie ar vienām un tām pašām skujām dzīvo sešus - astoņus gadus, un tās šajā laikā bojājas arvien vairāk. Slima koka skujas sāk nodzeltēt un nobirst. Koka galotne kļūst arvien retāka, kas liecina par to, ka koks ir pakļauts graujošai gaisa piesārņojuma vai skābā lietus ietekmei," rezumē Jakobija.
Sēklaudzētāju asociācijas priekšsēdētājs, lauksaimnieks Aivars Dronka uz "Nozare.lv" jautājumu par iespējamo skābo lietu ietekmi uz sējumiem atbildēja, ka šādi lieti "jau ir nākuši un nāks arī turpmāk". Tā kā pēc šādiem lietiem bojājumus vizuāli noteikt nevarot, secinājumu izdarīšanai būtu vajadzīgi īpaši, ilgstoši izmēģinājumi, teica lauksaimnieks.
Savukārt PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Vita Zalcmane pastāstīja, ka dienesta rīcībā esot pārāk maz informācijas par skābo lietu sekām, tādēļ pagaidām dienests īpašus piesardzības pasākumus neiesaka. "Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti izteikušies, ka satraukumam nav iemesla un ekoloģiskā katastrofa mums nedraud. Arī mēs patlaban sliecamies domāt, ka uz Latvijas dzīvnieku veselību skābais lietus iespaidu neatstās," norādīja Zalcmane.
Vienlaikus PVD amatpersona ieteica atcerēties, ka pret dzīvnieku veselību jāizturas tāpat kā pret savējo, tas ir - atbildīgi, tādēļ iesaka sekot līdzi laika prognozēm, meteorologu un citu speciālistu norādījumiem un rīkoties saskaņā ar tiem. "Ja izskanēs aicinājums skābā lietus laikā palikt telpās, tad to varam attiecināt arī uz dzīvniekiem”, uzsvēra Zalcmane.
Kā ziņots, Īslandē 15.aprīlī izvirda Eijafjadlajegidla vulkāns, radot haosu Eiropas aviosatiksmē un bažas sabiedrībā par videi radītiem kaitējumiem.