Darba devēji atbalsta ieceri ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, lai rastu papildu līdzekļus veselības aprūpei, un tādējādi netiktu apdraudēta nodokļu reforma, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns.
"LDDK atbalsta to, ka nodokļu reforma ir absolūti nepieciešama. Ņemot vērā, ka reformas kontekstā jautājums [par vajadzīgo papildu finansējumu veselības aprūpei] ir jārisina, mēs atbalstītu valdības priekšlikumu ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, lai reforma nebūtu apdraudēta," teica Leiškalns.
Viņš norādīja, ka ar piedāvājumu ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu savulaik nāca klajā Latvijas Banka, lai rastu vajadzīgo papildu finansējumu veselības aprūpei. Priekšlikums paredzēja ieviest konkrētu fiksētu iemaksu, kas tiktu iekasēta darba vietā, kurā ir elektroniskā nodokļu grāmatiņa. Lai neciestu zema atalgojuma sektors, reizē ar sistēmas ieviešanu tika rosināts par vismaz 30 eiro palielināt minimālo algu. Tādejādi tiem, kuri nav attaisnotie nemaksātāji un nemaksā, pakalpojuma saņemšanu neatteiktu, bet noteiktu pacienta maksājumus. Tolaik šis priekšlikums neguva atbalstu, tomēr, tā kā citi priekšlikumi papildu līdzekļu rašanai veselības aprūpei ir noraidīti, šis piedāvājumu aktualizējies, sacīja Leiškalns.
LDDK eksperts piebilda, ka darba devēji varētu atbalstīt ieceri visās darba vietās, kur atrodas elektroniskā nodokļu grāmatiņa, iekasēt 20 eiro mēnesī, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) fiksētu darba ņēmēja vēsturē. "Priekšlikums negatīvi neietekmē uzņēmējdarbības attīstību un nebremzē virzību uz augstāko pievienoto vērtību, augstākām algām, kā arī nedod vēl lielākas priekšrocības ēnu ekonomikai, jo 20 eiro būtu spiesti samaksāt arī visi ēnu ekonomikā strādājošie," teica Leiškalns.
Viņš norādīja, ka citi no Veselības darba grupā apspriestajiem variantiem līdz šim nav guvuši atbalstu. Līdz ar to rosinājums par apdrošināšanas maksājumu 20 eiro apmērā no darbspējīgajiem, kuri nav attaisnotie nemaksātāji, ir šobrīd vienīgais apspriežamais risinājums.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vakar pēc Veselības darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka tiks vērtēta iespēja Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu.
Pēc Kučinska paustā, jaunākais plāns paredz, ka ikviens iedzīvotājs būtu apdrošināts un, ja valdība negrib pazaudēt atbalstu no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, koalīcijai tiks piedāvāts variants apdrošināšanas polises summu noteikt konstantu, piemēram, 20 eiro mēnesī. Darba grupa sliecoties atbalstīt priekšlikumu apdrošināšanas polisei noteikt konkrētu summu, taču tas nenozīmējot, ka šo summu nevarēs diferencēt. "Man liekas, ja tādu [sistēmu] ievieš, tad ir vajadzīga diferenciācija. Mēs nevaram likt maksāt 20 eiro cilvēkiem, kuri legāli un godīgi stādā, bet nevar to nomaksāt," teica Ministru prezidents.
Pēc Kučinska paustā, Lietuvā un Igaunijā, kur valsts apdrošināšanas sistēma jau pastāv, tā tiek uzraudzīta, iesaistot arodbiedrības un darba devējus. Viņaprāt, līdzīgi varētu notikt arī Latvijā.
Latvijas Banka pērn vasarā nāca klajā ar ierosinājumu Latvijā ieviest obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti.
Vēstīts arī, ka šogad 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiek meklēts.
Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.