Saeimas centieni mediķu domas neietekmēs
Esam izvēlējušies labāko no sliktākajiem variantiem, attieksmi pret Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz pakāpeniski samazināt pagarināto normālo darba laiku mediķiem, vaļsirdīgi raksturo apakškomisijas vadītājs Saeimas deputāts Romualds Ražuks (Vienotība). No 1. jūlija šis mediķus diskriminējošais darba laiks, kas ļauj nemaksāt par virsstundām, tiks samazināts par 20 stundām mēnesī – neliels panākums, jo mediķu prasības ir daudz augstākas.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vakar vienojās atbalstīt darba grupas izstrādāto likumprojektu - grozījumus Ārstniecības likumā - par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika medicīnā strādājošajiem. Taču likumprojekts, lai to varētu apstiprināt Saeima, ir noteikti jāakceptē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
R. Ražuks Neatkarīgajai sacīja, ka komisija izskatīt šo jautājumu noteikti varēs jau šajā nedēļā, ceturtdien. Ja Saeima akceptēs šos likuma grozījumus, tad tiks uzsākta pakāpeniska pāreja uz normālu darba laiku mediķiem, kur par katru nostrādātu virsstundu ir jāmaksā līdzīgi, kā tas ir citās nozarēs jau tagad. Pārejas periodā no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018. gadā - 50 stundas, bet 2019. gadā - 45 stundas nedēļā. Pašlaik mediķiem var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.
Mediķu arodbiedrība jūlijā organizē protesta akciju - vienu mēnesi mediķi atsakās strādāt pagarināto darba laiku. Atsevišķās slimnīcās šo darba laiku mediķi nestrādās jau no 1. jūnija. Savukārt Satversmes tiesā ir iesniegtas divas prasības atzīt konkrēto Ārstniecības likuma normu par prettiesisku un antikonstitucionālu. «Jā, mūsu priekšlikums uzreiz neatceļ pagarināto darba laiku, tomēr skaidri un gaiši ir pateikts, ka, lai gan no jūlija mēs visu nevaram atļauties, sākam virzību, lai prasības izpildītu,» saka R. Ražuks. «Mūsu variantā ir redzams gala datums, līdz kuram šādiem diskriminējošiem darba apstākļiem jābūt izskaustiem, un tas ir 2020. gads.» Cik strauji veikt likuma izmaiņas - tāds bija arī Saeimas apakškomisijas deputātu diskusijas jautājums, tāpēc deputāte Ingūna Rībena (NA) vienīgā atturējās, jo uzskata, ka tas ir nepietiekami radikāls solis kritiskā situācijā.
R. Ražuks nav pārliecināts, vai Saeimas grozījumi apturēs mediķu protestus, jo situācija ir nokaitēta un kritiska, bet tagad, kad «Finanšu ministrija visu laiku atgādina par fiskālo telpu, tas ir vienīgais, ko varam darīt». «Līdz galam neviens nav apmierināts,» uzsver R. Ražuks, tomēr viņš neslēpj, ka šis būs arguments, ko likt priekšā Satversmes tiesai, izskatot pieteikumus par pagarināta darba laika atbilstību Satversmei. Šogad papildus nepieciešamo finansējumu deputāti piedāvā ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo «situācija medicīnā ir kā katastrofa». Tie ir 2,9 miljoni eiro.