Latvijā vairāk dzer un vairāk atskurbst - bet kurš par to maksās?
Latvijā arvien vairāk ir tādu pašvaldību, kas dzērājus neatstāj mētājamies grāvmalēs, bet civilizēti apsaimnieko un nogādā atskurbtuvēs. Valdībai tādēļ nāksies palielināt līdzfinansējuma budžetu.
Ministru kabineta komitejā vakar tika skatīts informatīvais ziņojums Par atskurbināšanas pasākumiem pašvaldībās. Galvenā problēma tāda, ka atskurbtuvju skaits pieaug un par katru tur nogādāto dzērāju pašvaldībai no valsts budžeta jāsaņem līdz 15 eiro, bet ar valsts iezīmētajiem 200 tūkstošiem gadā pakalpojuma līdzfinansēšanai vairs nepietiks. Nākamgad prognozētās izmaksas pārsniedz 253 tūkstošus. Tāpēc valdībai jāņem nost līdzfinansējuma griesti.
f64
Latvijā kopumā ir 119 pašvaldības. Alkoholiķi mīt visās, taču ne visās viņiem nodrošina atskurbināšanas pakalpojumu. Savas atskurbtuves ir 13 pašvaldībām, vēl 20 pašvaldībām ir noslēgti sadarbības līgumi ar šā pakalpojuma sniedzējiem - piemēram, galvaspilsētā tas ir Latvijas Sarkanais Krusts. Policisti dzērājus ved uz Rīgas naktspatversmi, ar nosacījumu, ka tajā pietiek vietas. Saskaņā ar Labklājības departamenta datiem, pērn no 1. maija līdz 31. decembrim atskurbšanas pakalpojums Rīgā sniegts 19 671 reizi. Ja vietas nepietiek, tad dzērāju izliek no mašīnas kādā nomaļākā vietā. Piemēram, Teikā aiz nelegālā metāllūžņu pieņemšanas punkta Starta ielā ilgu laiku mētājās sarkans dīvāns, kas kalpoja šim nolūkam. Tā Neatkarīgajai ziņoja vietējie suņu staidzinātāji. Taču ir arī pašvaldības, kur atskurbtuve atrodas policijas telpās vai pat slimnīcā, kā tas ir Daugavpilī. Tikmēr Ogres slimnīca grasās atteikties uzņemt personas alkohola reibumā. Pašvaldībai un arī apkaimes novadiem tas var radīt nopietnas sociāla un krimināla rakstura problēmas, jo aptuveni 700 piedzērušos ļautiņu gadā vairs nebūs kur likt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā ziņojumā minēts, ka arvien vairāk pašvaldību sadarbojas atskurbināšanas pasākumu sniegšanā. Tomēr tas joprojām ir un paliek brīvprātīgs pasākums. Pašvaldībām ir grūti vienoties par savstarpējiem līdzmaksājumiem. Teorētiski rēķins tiek piestādīts arī pašiem alkoholiķiem, taču viņi lielākoties nemaksā. Piemēram, Jūrmalā par atskurbināšanas pakalpojuma izmantošanu norēķinās vidēji 19% personu.
Kamēr pašvaldības formāli brīvprātīgā kārtā kā nu prot apsaimnieko savus dzērājus, valsts tā īsti par šo problēmu neliekas ne zinis. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ivita Peipiņa stāsta, ka neviena no ministrijām nav atbildīga par vienotas kārtības ieviešanu. VARAM pēc būtības ir tikai koordinators, un tādēļ arī ziņojums nekādus risinājumus nesatur. Protokollēmuma projektā pat valdības līdzmaksājuma griestu atcelšana nav minēta. Pašvaldības uzskata, ka jāmaksā pēc fakta - cik dzērāju, tik naudas.
Protams, atskurbtuvju tīkla veidošana ir tikai cīņa ar sekām - valstī trūkst visaptverošas pieejas alkohola ierobežošanā. Veselības ministrija gan iebilst, ka tā līdz šim īstenojusi vairākas iniciatīvas alkohola patēriņa jomā, un arī pašlaik top plānošanas dokuments - Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2019.-2021. gadam.
Pērn alkohola pārdošanas apjomi Latvijā pieauguši par aptuveni pusotru procentu, ziņo nozares asociācija. Policija konfiscējusi 99 739 litrus nelegālā alkohola. Bet pēc Slimību profilakses un kontroles centra 2015. gada pētījuma datiem, viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē 9,2 litrus reģistrētā absolūtā alkohola. Tendence esot augoša.