Latvijā šogad bezdarba līmenis gaidāms 8,4-8,6% apmērā

Šogad Latvijā bezdarba līmenis gaidāms vidēji 8,4-8,6% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot šodien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos darbaspēka apsekojuma jaunākos datus.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās pēdējos divos ceturkšņos arvien vairāk atspoguļojas arī darba tirgū un šogad pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdējis līdz 9,4%. Tas ir par gandrīz vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada sākumā un, sākoties sezonālajiem darbiem būvniecībā, kā arī lauksaimniecībā, bezdarba līmenis Latvijā gada otrajā pusē varētu būt jau tuvu 8%.

Vienlaikus bezdarbnieku skaits pirmajā ceturksnī bija 91,3 tūkstotis cilvēku un mazāks bezdarbnieku skaits Latvijā pēdējo reizi ir bijis tikai laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam. "Bezdarba mazināšanās Latvijā gan nav saistīta tikai ar ekonomikas izaugsmi, bet to būtiski ietekmē arī iedzīvotāju skaita samazināšanās. Salīdzinājumam ar pērnā gada sākumu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarucis par 26 tūkstošiem un tikai rekordaugsta iedzīvotāju aktivitāte darba tirgū (pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 68% no darbaspējas vecumā esošiem iedzīvotājiem) bezdarbu vēl notur salīdzinoši augstā līmenī," piebilda Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajos divos gados Latvijas ekonomikā ļoti strauji ieplūdīs Eiropas Savienības fondi, kas nozīmēs papildu pieprasījumu pēc strādājošajiem būvniecībā, tādēļ tuvākajos gados varam gaidīt diezgan strauju bezdarba samazinājumu. "Tas gan nozīmēs arī to, ka ekonomikā ar vien vairāk izjutīsim nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju un jau pirmajā ceturksnī nodarbināti skaits vecumā no 55 līdz 64 bija trīs reizes lielāks nekā vecumā no 15 līdz 24 gadiem (159 tūkstoši pret 56 tūkstošiem). Tādējādi jau šobrīd visās lielākajās nozarēs kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus un tādēļ turpmākajos gados gaidāms diezgan jūtams darba samaksas kāpums. Tas savukārt var nozīmēt arī straujāku patēriņu cenu kāpumu, ja darba samaksas pieaugumu neizdosies kompensēt ar produktivitātes pieaugumu," klāstīja Āboliņš.

www.o1visa.com

Viņš arī atzina - ņemot vērā diezgan straujo ekonomikas izaugsmes tempu, bankas "Citadele" prognoze ir, ka bezdarbs Latvijā šogad būs vidēji 8,4%, savukārt nākamgad tas būs nedaudz virs 7%.

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmeņa sarukuma pamatā bija iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tomēr nākamajos ceturkšņos bezdarba kritumu palīdzēs sekmēt arī aktivitātes uzlabošanās ekonomikā un ar to saistītā jaunu darba vietu radīšana.

Tāpat viņa atzīmēja, ka pagaidām nodarbināto skaits Latvijā sarūk, pie tam trīs ceturkšņus pēc kārtas. "Nozaru dalījumā parādās diezgan raiba bilde. Visvairāk nodarbināto skaits ir samazinājies tādās nozarēs kā transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība. Savukārt lielākie kāpumi ir veselībā, viesmīlībā, kā arī profesionālajos un zinātniskajos pakalpojumos," piebilda Buceniece.

Tāpat viņa norādīja, ka darba tirgū tik straujš uzlabojums kā ekonomikas aktivitātē vēl nav redzams. "Demogrāfiskās tendences ņem virsroku. Šā gada sākumā ļoti labu sniegumu ir uzrādījusi apstrādes rūpniecība, augt ir atsākusi būvniecības nozare, kā arī pieaudzis transporta pakalpojumu eksports. Tikmēr šajās nozarēs vērojam nodarbināto skaita kritumu. Kāpēc tā? Viennozīmīgi uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Vairumā gadījumu tā, visticamāk, nav darbinieku atlaišana, bet gan grūtības aizpildīt tās darba vietas, no kurām cilvēki ir aizgājuši. Darba devējiem kļūst grūtāk atrast darbiniekus, jo iedzīvotāju skaits sarūk un bezdarba līmenis ir diezgan zems. Uzņēmumi palēnām meklē iespējas kāpināt tehnoloģiju izmantošanu un kāpināt efektivitāti, lai varētu iztikt ar mazāku darbinieku skaitu. Iespējams, kaut ko varētu skaidrot ar faktu, ka šogad ziema uzkavējās ilgāk, nekā ierasts, un atsevišķus darbus, kur būtiski ir laika apstākļi un nepieciešama lielāka cilvēku iesaiste, bija jāatliek," klāstīja Buceniece.

Viņa arī atzīmēja, ka darba tirgū situāciju būtiski ietekmē sarūkošais iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju struktūras pārmaiņas. Tomēr nelielas rezerves vēl var atrast. "Sagaidām, ka bezdarba līmenis pārējos ceturkšņos saruks straujāk, gadā vidēji samazinoties līdz aptuveni 8,5%. Lielāka investīciju aktivitāte, kur liela loma būs savlaicīgai un raitai Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, sekmēs jaunu darba vietu radīšanu un ļaus nedaudz pakāpties nodarbināto skaitam, it īpaši būvniecībā. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu, nodarbināto skaita pieaugumu var gaidīt arī eksportējošajā apstrādes rūpniecībā," minēja Buceniece.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka jaunākie statistikas dati apliecina lēnīgi pozitīvo tendenču darba tirgū turpināšanos.

"Izaugsme nostiprinās, kam sekos arī pieprasījums pēc darbiniekiem. Aktivitātes kāpums ekonomikā bezdarba rādītājā atspoguļosies ar nelielu kavēšanos, izteiktāk otrajā un trešajā ceturksnī, kad būtiski palielināsies sezonālo darbu piedāvājums, jo īpaši būvniecībā un lauksaimniecībā. Līdz ar to šogad bezdarbnieku rindu retināšanās notiks nedaudz straujāk kā pērn. Tomēr vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts, un valstī kopumā arvien izteiktāk būs vērojamas runas par darbinieku trūkumu, kas disonēs uz ziņām par augsto bezdarbu noteiktos reģionos. Līdz ar to ekonomiski aktīvākajos reģionos bezdarbu samazināt būs grūti jau pastāvošā darbinieku trūkuma dēļ, bet citos darba iespējas parādīsies lēni, ko pastiprinās iedzīvotāju zemā mobilitāte. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju vidū, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Tas pastiprinās spiedienu uz algām un inflāciju. Līdz ar to Latvijas ekonomika arvien pārliecinošāk tuvojas situācijai, kad darbinieku trūkums kļūst par nozīmīgu šķērsli izaugsmei," pauda Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka 2017.gadā Latvijā bezdarba līmenis gaidāms 8,6% apmērā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 91 300 bezdarbnieku, kas ir 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2016.gada ceturto ceturksni - bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu. Vienlaikus bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir samazinājies par 10,3 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarbnieku skaits audzis par 0,5 tūkstošiem.

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882,5 tūkstoši jeb 61,6% iedzīvotāju, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet par 0,1 procentpunktu mazāk nekā ceturksni iepriekš. Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 6,7 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 7,9 tūkstošiem.