Mediķi vienu mēnesi vasarā nestrādās pagarināto normālo darba laiku, šādu protesta akcijas veidu apstiprinājusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome. Mediķi strādās tikai tik daudz stundu, cik ir noteikts saskaņā ar Darba likumu, un ne stundu vairāk.
Mediķu arodbiedrība padomes sēdē pieņēma lēmumu par brīdinājuma akciju, kuras laikā mediķi atteiktos strādāt pagarināto normālo darba laiku vienu mēnesi - no 1. līdz 31. jūlijam. Mediķi aicināti piedalīties akcijā brīvprātīgi. To, kāds varētu būt atbalsts protesta akcijai, pašlaik grūti prognozēt, taču, pēc mediķu arodbiedrības ziņām, daudzi mediķi - ārsti, vecmātes, māsas - šo akciju atbalsta. Arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka brīdinājuma akcija būs tikai sākums, - ja mediķu prasības netiks uzklausītas, arodbiedrība lems par citām akcijām.
«Mēs neesam gatavi dzīvot no solījumiem,» uzsvēra L. Bāriņa.
Protesta akcija faktiski izpaudīsies kā katra mediķa, kas tajā piedalīsies, rakstisks iesniegums slimnīcas vadībai par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku. Neatkarīgā rakstīja, ka ārstniecības personas drīkst strādāt ilgāk par normālo darba laiku, taču par virsstundām nesaņem piemaksas, kā tas ir citās profesijās. Satversmes tiesā ir iesniegti divi pieteikumi, lai šādu normu no Ārstniecības likuma izņemtu, un jau ilgstoši mediķi prasa šo jautājumu risināt Saeimai un valdībai. Protesta akciju rīkošanu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju asociācija.
«Valdībā visi zināja un zina, kādas ir mūsu prasības, un jau sen gaidām rīcības plānu, taču tā kā nav, tā nav. Tāpēc mūsu lēmums un rīcība ir pietiekami asa,» saka L. Bāriņa, piebilstot, ka protesta akcijas sekas noteikti izjutīs pacienti. Ja mediķi nestrādās vairākas slodzes, slimnīcās vairs nebūs iespējams pilnā apmērā nodrošināt medicīnisko palīdzību, vispirmām kārtām tas attieksies uz plānotiem izmeklējumiem. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks sniegta pilnībā. Latvijas Māsu asociācija paziņojusi, ka pagarināto normālo darba laiku gatavas nestrādāt daudzu slimnīcu māsas, kā arī vecmātes. Akcijai pievienosies arī Stradiņa slimnīcas vecmātes, un jau jūnijā būs vairākas dienas, kad nebūs iespējams nodrošināt vecmāšu dežūras.
Mediķu arodbiedrības prasība ir, lai Saeima steidzamības kārtā pieņem Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredzētu no šā gada 1. jūlija saīsināt pagarināto normālo darba laiku un attiecīgi paaugstināt darba samaksu. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atgādināja, ka Saeimā komisijās jau vairākas reizes ir skatīts jautājums par mediķu darba samaksu, taču viņam palicis iespaids, ka lēmums tiek novilcināts. Jāatgādina, ka jau pagājušajā gadā Veselības ministrija bija sagatavojusi grozījumus likumā, lai atteiktos no krīzes laikā pieņemtās normas par pagarināto darba laiku, bet Saeimā pat īsti par to nenotika diskusijas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks paskaidro: ir izstrādāti grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz jau no šā gada jūlija īstenot pakāpenisku pāreju uz samaksu par virsstundu darbu. Sabiedrības veselības apakškomisija par to tālāko virzību lems 23. maijā. Pārejas periodā no 1. jūlija līdz 31. decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018. gadā - 50 stundas, bet 2019. gadā - 45 stundas nedēļā. Veselības ministrijas sagatavotajos grozījumos paredzēts atteikties no tā pakāpeniski, sākot no 2018. gada. Plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018. gadā - 1,2, bet 2019. gadā - 1,35. Tiesa, pašlaik nav ne mazākās nojausmas, kur ņemt finansējumu šī likuma izpildei.