Stradiņa slimnīcā trūkst 160 māsu un to palīgu
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) trūkst 100 māsu, tostarp anestezioloģijas un operāciju māsu, kā arī 58 māsas palīgu-sanitāru, informēja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.
Vienlaikus viņa norādīja, ka ārstu-speciālistu trūkums neesot tik izteikts, bet tiek meklēti anesteziologi, zobārsti, kā arī ķirurgi dežūrposteņos Neatliekamās medicīnas centrā.
Sīle skaidroja, ka spriedzi slimnīcā rada māsu trūkums, un tas kā būs iespējams plānot operācijas. Problēmas plānošanā sākas, ja kāds kolēģis ir pēkšņi saslimis vai devies atvaļinājumā. Tomēr māsu trūkums slimnīcā esot konstants, jo situācija janvārī daudz neatšķiras no esošās situācijas. "Protams, ka jautājums joprojām ir aktuāls un joprojām kļūst aktuālāks," norādīja Sīle.
Viņa uzsvēra, ka slimnīca operāciju plānošanā ir elastīga, vienlaikus norādot, ka operāciju plānošana nenozīmē tikai datuma un pacienta ierakstīšanu, jāņem vērā māsu skaits, resursi, medikamenti un citi faktori. Operāciju pārplānošana saistīta ar slimnīcas darba optimizāciju.
Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency
Runājot Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) aicinājumu brīdinājuma akcijas veidā uz mēnesi strādāt pagarināto normālo darba laiku, Sīle skaidroja, ka lēmums atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ir individuāls, vienotu lēmumu no darbiniekiem slimnīcas valde nav saņēmusi. "Ļoti daudzi cilvēki nav gatavi atteikties no zināmas daļas ieņēmumu, tas ir naudas jautājums. Tajā paša laikā, protams, ir arī izpratne par to, ka, tā kā ir tagad, mēs arī neesam ar mieru," skaidroja slimnīcas pārstāve.
Kā informēja Sīle, Stradiņa slimnīcā ārsta vidējā bruto mēnešalga ir 1182 eiro, māsas - 779 eiro, māsas palīga - 561 eiro, bet sanitāra - 463 eiro.
Sīle iepriekš informēja, ka Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca darbinieku trūkuma dēļ pārplāno daļu operāciju. Viņa norādīja, ka dažas no operācijām var tikt pārplānotas dienas citā laikā, kā arī gaidāmās operācijas var tikt pārceltas par mēnesi.
Vienlaikus slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs norādīja, ka Stradiņa slimnīca tāpat kā daudzas veselības aprūpes iestādes valstī sastopas ar cilvēkresursu, īpaši medicīnas māsu, nodrošinājuma nepietiekamību, taču slimnīca risina situāciju, optimizējot esošo cilvēkresursu noslodzi, tostarp turpinot jau gada sākumā uzsākto darbu pie operāciju zāļu plānošanas uzlabošanas.
Kā ziņots, otrdien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Kā sēdē teica LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, brīdinājuma akcija varētu būt tikai sākums - ja mediķi netiks uzklausīti, varētu tik apsvērtas citas protesta formas, tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks. "Dzīvot no solījumiem mēs neesam gatavi," sacīja Bāriņa.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.