Keris: Nevajag, lai visi mediķi pārstāj strādāt normālo pagarināto darba laiku

Šodien plkst.10.30 Brīvo arodbiedrību savienības namā notiks Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padomes sēde, kurā lems par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē arodbiedrībā.

Kā norāda LVSADA, priekšdarbi akcijas sagatavošanai jau ir sākti, turklāt arodbiedrības iniciatīvu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija.

Kā aģentūrai LETA teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, lēmums pieņemts, jo līdz šim nav panākta konkrēta vienošanās par pagarinātā normāla darba laika pakāpenisku samazināšanu, kā arī nav virzības likumprojektā, kas paredz šos grozījumus.

Pēc Kera sacītā, visticamāk, padomes lēmums būs sākt protestu ar 1.jūliju. LVSADA aicinās visas ārstniecības personas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autovadītājus pārtraukt strādāt pagarināto normālo darba laiku.

f64

LVSADA priekšsēdētājs pieņem, ka vispirms tiks pieņemts lēmums atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku uz vienu mēnesi, attiecīgi vērtējot notikumu virzību.

Nevajag, lai visi mediķi pārstāj strādāt normālo pagarināto darba laiku - pietiks arī ar vienu lielu daļu, lai tas būtu jūtams, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Vaicāts, vai, mediķiem atsakoties strādāt pagarināto normālo darba laiku, necietīs pacienti, Keris teica, ka tāda iespējamība pastāv. "Tas nozīmē, ka politiķiem nevajag spēlēties," pauda Keris.

Ir jāsaprot, ka līdzekli, kurš ir izvēlēts ārkārtas situācijā, nedrīkst lietot pastāvīgi, uzsvēra Keris, piebilstot, ka no tā cieš arī mediķu privātās dzīves.

Vienlaikus viņš atzina, ka daži mediķi ir pieraduši šādi piepelnīties, līdz ar to visi noteikti neatteiktos strādāt pagarināto normālo darba laiku.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdes iznākums liecina par mēģinājumu novilcināt jautājumu par pagarinātā normālā darba laika samazināšanu, aģentūrai LETA teica Keris.

Viņš norādīja, ka sēdi vērtē negatīvi, jo tajā iezīmējās "tradicionālā birokrātiskā muļļāšanās", un to nevar vērtēt citādi, kā mēģinājumu jautājumu "pastumt kaut kur pagultē".

Tāpat ziņots, ka komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu, kuras sastāvā būs FM, VM, Labklājības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.

Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.

Savukārt FM, kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē norādījuši, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.

FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.