Par atteikšanos no dalības Nordstream maksā miljonus

Lai gan daži Latvijas mediji nesen rakstīja, ka Zviedrijas mazā osta Slīte ir atteikusies no dalības projektā Nordstream 2 politisku apsvērumu dēļ, patiesība ir pavisam cita: Zviedrijas valdība (!) samaksās Slītei vairākus miljonus eiro kā kompensāciju par to, ka cita Zviedrijas osta – Kārlshamna – pārņems projekta īstenošanu savā teritorijā.

Slītes ostai, kas atrodas Gotlandes salā, tika piedāvāts tas pats, kas Ventspilij - uzkrāt un uzglabāt gāzesvada caurules tik ilgi, kamēr tās tiks iebūvētas cauruļvadā. Par šo pakalpojumu varēja nopelnīt ievērojamas naudas summas.

Portāls TvNet nesen rakstīja, ka «Slīte atteicās kļūt par Putina ostu». Tas noticis pēc ilgām diskusijām starp Gotlandes «salas iedzīvotājiem», kuri gribējuši nopelnīt «treknas summas» no dalības projektā (tie esot «kreisie komunisti un sociāldemokrāti»), un «centra un labējo partiju pārstāvjiem», kuri uzsatījuši, ka atļaut vai neatļaut izmantot ostu nav «naudas» un «peļņas», bet gan «ir drošības politikas jautājums». Atsakoties no ostas teritorijas iznomāšanas, Gotlandes «salas iedzīvotāji» esot noraidījuši «putinistu» un «kremlinu» naudu - lai propagandiskais efekts būtu lielāks, apsaukājās portāls TvNet.

Tomēr šādi apgalvojumi ir izrādījušies tādas pašas propagandas blēņas kā daudzas citas, kuras apkopotas Latvijas Ārlietu ministrijas cirkulārā, kas tika izplatīts pēc Latvijas valdības negatīvā lēmuma par Ventspils ostas iespējamo dalību Nordstream 2 projektā (šo cirkulāru Neatkarīgā jau aprakstīja).

Izrādās, ka jau šā gada janvārī Zviedrijas valsts mediji - radio un televīzija - ziņojuši, ka Gotlande saņems kompensāciju par to, ka Slīte atteikusies no savas ostas iznomāšanas Nordstream 2 projektam par labu Kārlshamnas ostai. Zviedrijas valdība nozīmējusi «kontaktpersonu» starp valdību un Gotlandes pašvaldību, lai atrastu risinājumu, kādā veidā Gotlandei labāk saņemt šo kompensāciju.

Par «kontaktpersonu» kļuvis Pēters Lāšons (Peter Larsson), kuram jau iepriekš ir bijusi pozitīva pieredze Gotlandē, kad Zviedrijas valdība ar 100 miljoniem kronu kompensēja zaudētās darba vietas kaļķu rūpniecībā. Šīs darba vietas tika zaudētas, kad vietējais Ojnares mežs ieguva aizsargājamās teritorijas statusu Natura - 2000 projektā.

Tāpat Zviedrijas valsts mediji ziņoja, ka Slītes osta, atsakoties no dalības Nordstream 2, zaudēs 25-50 miljonu kronu (2,6-5,2 miljonus eiro), kas būs jākompensē valdībai. Savukārt Gotlandes reģiona pārvaldes priekšnieks Bjērns Jānsons (Bjorn Jansson) izteicis priekšlikumu, ka nauda būtu jāgulda plašākās izglītības programmās, kā arī Slītes ostas pārveidošanā «par rezerves ostu Visbijas ostai, ja ar to kaut kas notiek».

Izpētot dažādos avotos atrodamos Slītes ostas parametrus, var secināt, ka šīs ostas piedalīšanās Nordstream 2 cauruļu uzglabāšanā un pārkraušanā bez ļoti nopietniem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā nemaz nebūtu iespējama - kas arī var būt patiesais iemesls, kāpēc zviedru valdība Slītes vietā rekomendēja Kārlshamnu.

Slīte šobrīd uzņem privātās jahtas, cementa izstrādājumu un degvielas pārvadāšanas liellaivas. Slītes ostas parametros norādīts, ka tajā var ienākt, maksimums, 500 pēdu gari kuģi ar iegrimi ne vairāk par 7,6 metriem.

Salīdzinājumam - Kārlshamna ir lielākā un dziļākā osta Zviedrijas dienvidaustrumu reģionā. Tā var uzņemt kravas kuģus ar kravnesību līdz 100 000 tonnām. Ostas kopējais kravu pārkraušanas laukums ir 750 000 m².

Savukārt Ventspils var uzņemt kuģus ar kravnesību līdz 150 000 tonnām, bet ostas industriālā teritorija plešas 700 hektāros.

Nordstream 2 oficiālā informācija liecina, ka gāzesvada caurules tiks uzkrātas divās ES dalībvalsts Somijas ostās - Hanko un Kotkā, kā arī ES dalībvalsts Zviedrijas ostā Kārlshamnā. Projektā piedalās ES un NATO dalībvalstu - Vācijas, Lielbritānijas, Austrijas, Nīderlandes un Francijas - megakompānijas. Projekts tiek īstenots ES un NATO valsts Vācijas enerģētiskās drošības interesēs.

Līdz ar to Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītā propaganda, ka Ventspils ostas dalība projektā Nordstream 2 graus Latvijas «valsts kredibilitāti tās ārpolitiskajos centienos NATO un ES sabiedroto vidū» ir nenopietna. Tāpat kā portāla TvNet izplatītā propaganda, ka Slītes osta atteikusies no «peļņas» šajā projektā politisku apsvērumu dēļ - lai nekalpotu «kremlinu» un «putinistu» interesēm -, jo zaudēto «peļņu» gotlandiešiem kompensēs «lāšoni» un citi «svensoni».