Dzimstības kritums uzņem tempu
Māra Kučinska valdības ietekme uz dzimstību sāka izpausties ar –5% attiecībā pret dzimstību tajos pašos rudens mēnešos Laimdotas Straujumas valdības laikā, bet šā gada 1. ceturkšņa rādītājs ir jau –7% attiecībā pret pagājušā gada 1. ceturksni.
Savu ražu demogrāfijas druvā katra nākamā valdība sāk ievākt deviņus mēnešus pēc savas darbības sākuma. Daba parūpējusies arī par to, lai nebūtu iespējams pilnīgi precīzi noteikt, ar kuru dienu Latvijā sākuši dzimt Kučinska bērni, skaitot deviņus mēnešus no 2016. gada 11. februāra, kad viņa valdība kļuva par Latvijas izpildvaru. Bērna iekļūšana statistiķu izveidotajā ailītē «dzīvi dzimušie» neprasa pilnīgi noteiktu bērna iznēsāšanas dienu skaitu, un bērna ieņemšana nepakļaujas viņa vecāku gribai atbilstoši skalai «bērnu vēlas», «vairāk vēlas nekā nevēlas» vai «vairāk nevēlas nekā vēlas». Tomēr nevar pasludināt par pilnīgu nejaušību to, ka dzimstības samazināšanās viena mēneša ilgumā pēc vairāku gadu pieauguma parādījās tieši 2016. gada septembrī un vēl ātrākā tempā turpinājās vismaz līdz šā gada marta beigām. Pa šo laiku Latviju nav skāruši militāri konflikti, sērgas vai vēl citas katastrofas - nav nekā tāda, kas pēc savas ietekmes būtu salīdzināms ar Latvijas valdību nomaiņu. Nebūtu gan nepareizi teikt, ka vecā valdība novēlās un jaunā valdība turpina šļūkt pa vienu un to pašu nogāzi, kuras grafisko attēlu dod lejupejošā dzimstības līkne Latvijā kopš pagājušā gada rudens.
M. Kučinska valdības deklarācija ne ar ko neatšķiras no iepriekšējo valdību deklarācijām, kurās dzimstības veicināšana šādiem vai tādiem vārdiem apsolīta. M. Kučinska solījumi bija pabalsta palielināšana ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem un apgādnieku zaudējušiem bērniem jeb viņu aizbildņiem. Šie solījumi izpildīti šā gada valsts budžeta likumā, taču skar tik šauru sabiedrības daļu, ka nedod cerību uz dzimstības pavēršanos uz augšu šā gada septembrī, kad varētu sākt izpausties sabiedrības reakcija uz valdības tagadējo politiku budžeta naudas dalīšanā.
Uzslavēt visas šā gadsimta Latvijas valdības iespējams par to, ka dzimstība gan svārstās, bet neseko potenciālo māšu skaita būtiskajam sarukumam. Pagājušais gadsimts Andra Šķēles valdības izskatā deva atskaites punktu - 5110 jaundzimušos 2000. gada 1. ceturksnī, kad valstī dzīvoja 351 224 sievietes vecumā starp 20 un 40 gadiem, kurām dzimušie bērni izšķir visu dzimušo bērnu kopskaitu un tā izmaiņas. Līdz pagājušā gada sākumam šādu sieviešu skaits Latvijā bija sarucis līdz 267 989, t.i., par 1/4 daļu, kam atbilstu 3,8 tūkstoši jaundzimušo pagājušā gada 1. ceturksnī, kad reāli piedzima 5313 bērnu. Jaundzimušo skaita sarukums šā gada 1. ceturksnī līdz 4948 bērniem jeb par 7% apsteidz potenciālo māšu skaita samazināšanos viena gada laikā, bet tomēr nav tik zems, kāds tas būtu, saglabājot A. Šķēles laikā bijušo dzimstības intensitāti.
M. Kučinska valdības demogrāfisko solījumu personifikācija ir jaunizveidotā Demogrāfijas centra vadītājs Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Tagadējo dzimstības kritumu viņš izskaidro ar inerci, ko aiz sevis atstājusi L. Straujumas valdība, par spīti tam, ka tās laikā dzimstība kāpa. Tomēr šīs valdības pašlikvidēšanās 2015. gada beigās apliecināja kaut kā nelāga tuvošanos, kas izraisīja pārmaiņas gan valdībā, gan ģimeņu demogrāfiskajā uzvedībā. Šīs uzvedības pavēršanu dzimstības pieauguma virzienā I. Parādnieks sola panākt ar Demogrāfijas centra priekšlikumiem 2018. gada budžeta rakstīšanai, kas tikšot publiskoti šādam gadījumam absolūti atbilstošajos auglības svētkos Jāņos.