Augulis: par pensijām drīz runāsim konkrētāk

Atcelt pensiju piemaksas nebūtu pareizais variants, lai saglābtu sociālo budžetu, jo vidējās pensijas, ir ļoti mazas, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Pašlaik dienaskārtībā nav jautājuma par pensiju piemaksu atņemšanu vai pensiju samazināšanu. Lai arī starptautisko aizdevēju un konsultantu spiediens izdevumu samazināšanas virzienā ir liels, ministrs Neatkarīgajai apgalvo, ka "situācija nav kā pērnā gada vasarā, kad pensiju samazināšanai nebija citas alternatīvas".

Smagi ieteikumi

Latvijas sabiedrība, tostarp pensionāri un iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, ir satraukti par iespējamām kārtējām izmaiņām pensiju likumā, kas cilvēku dzīvi varētu pasliktināt. Pasaules bankas (PB) uzmetumi rekomendācijām to vēl vairāk uzjundījuši. PB apgalvo, ka vēl nav izdarījuši konkrētus secinājumus; tiek plānots, ka maijā būs ziņojuma projekts, bet gala ziņojums – jūnijā. Neatkarīgā jau ziņoja, ka PB rosina veikt būtiskas izmaiņas sociālajā jomā: izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 uz 140 vai vēl mazāku, kā arī atteikties no pensiju piemaksām, kuras tiek aprēķinātas par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam. Vēl viens no ierosinājumiem ir pensijas indeksēt arī situācijā, ja ir deflācija.

Nerunā, bet vai domā?

U. Augulis norāda, ka prioritāri ir izstrādāt plānu, kā saglābt sociālo budžetu ilgtermiņā. Tomēr budžeta izdevumi valdībai būs jāierobežo jau nākamā gada budžeta plāna ietvaros, par to valdība ir vienojusies. U. Augulis atzīst, ka pagaidām nav skaidri makroekonomiskie rādītāji, prognozes nākamajam gadam, no kurām būs atkarīgs, kā veicama budžeta konsolidācija. "Tā nav samazināšana, jāraugās, kur var naudu vairāk nopelnīt, un pašreizējā brīdī es varu teikt, ka nav tādas situācijas, kāda tā bija pērn vasarā, kad bija jāsaņem starptautiskais aizdevums un bija jāveic smagi budžeta izdevumu griezieni, tostarp pensijas, tagad situācija ir stabilizējusies," saka U. Augulis. Tas ļauj viņam apgalvot, ka par pensiju samazinājumu pašlaik netiek runāts. Ministrs arī atzīst, ka neuzskata pensiju piemaksu atņemšanu par pieņemamu, jo vidējā pensija ir augusi, tomēr "tās ir ļoti mazas". Tad labāk būtu neindeksēt pensijas ilgāku laiku nākotnē, nekā, ievērojot PB ieteikumus, indeksēt deflācijā vai samazināt neapliekamo minimumu.

Apspriedīsies

Labklājības ministrija pašlaik strādā pie pensiju reformu plāna, kā nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju. Latvijai jāgatavojas pensionēšanās vecuma palielināšanai. U. Augulis norāda, ka Igaunijā lēmums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu uz 65 gadiem jau ir pieņemts (to sāks palielināt pakāpeniski no 2017. gada). Diskusijas, kas mijas ar sabiedrības protestiem, par šo jautājumu notiek arī Lietuvā. Ministrs sola, ka maijā būšot publiska diskusija.

"Jānovērš kļūdas, kas ir pieļautas attiecībā uz sociālo budžetu," atkārto U. Augulis. Tas attiecas uz pensiju piemaksu izņemšanu no sociālā budžeta un vecāku pabalstu izmaksu pārcelšanu uz pamata budžetu. Tomēr U. Augulis konkrēti joprojām neatbild uz jautājumu, kā viņš iedomājas tik iespaidīgus izdevumus vienkārši no pamata budžeta, kur arī nav naudas. "Jā, tas būs politisks lēmums," saka U. Augulis. Pensiju piemaksām šāgada budžetā ieplānoti 143,4 miljoni latu.

***

UZZIŅAI

Piemaksas vecuma pensijām

- 2010. gada plāns

- Piemaksas vidējais saņēmēju skaits 467 371

- Piemaksas vidējais apmērs 23,80 latu (vienam pensionāram mēnesī)

- Izdevumi 133 481 158 lati

- Šāgada divos pirmajos mēnešos pensiju piemaksām tērēti 11 056 264 lati

- Pensiju piemaksu saņem arī invalīdi. Tās vidējais apmērs mēnesī vienam cilvēkam ir 11 latu

- Šogad plānots tam izlietot 9 858 912 latu

Avots: VSAA