Pārskatīs Rozentāles laika VM lēmumus
Bijušās veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) laikā Veselības ministrijā tapa ziņojums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību, kurā šī ideja tika noraidīta.
Sākotnēji ziņojums bija iekļauts tuvākās otrdienas Ministru kabineta sēdes kārtībā. Taču, pēc Neatkarīgās intereses par to, tagadējā ministres pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) atzina – šo jautājumu valdībā vēl neskatīs. Piektdienas pēcpusdienā tas tika izņemts arī no darba kārtības.
L. Mūrniece Neatkarīgajai skaidroja, ka patiesībā par veselības aprūpes finansējuma sistēmas maiņu nav vienota viedokļa. Arī darba grupā, kas pie šā jautājuma strādāja, nostājas atšķīrās. Tāpēc ziņojumu skatīt valdībā vēl esot pāragri. Jāatgādina, ka galvenā tajā apspriestā ideja saistīta ar iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atkarībā no nodokļu nomaksas. Piemēram, ja cilvēks nav ienākuma nodokļa maksātājs un tam nav attaisnota iemesla, viņš var saņemt tikai un vienīgi medicīnas pakalpojumu minimumu – neatliekamo palīdzību, bet par cita veida veselības aprūpi, piemēram, vizītēm pie speciālista vai plānveida operācijām, būtu jāmaksā. Šis ierobežojums neattiektos uz pensionāriem, invalīdiem, bezdarbniekiem, nepilngadīgajiem, profesionālajās un augstākajās izglītības iestādēs studējošajiem, kā arī uz vienu no vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam.
Priekšlikuma idejas autore ir Jaunā laika politiķe Ingrīda Circene, bet darba grupa iespējamo izmaiņu vērtēšanai tika dibināta pēc premjera V. Dombrovska (JL) iniciatīvas. B. Rozentāle jau sākotnēji bija pret šo ideju, norādot, ka pašreizējā situācijā tā nav atbalstāma. Slimnīcās jau tagad no valsts budžeta spējot nodrošināt tikai neatliekamo palīdzību, kas jebkurā gadījumā pienāktos visiem – neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Šis viedoklis atspoguļojas arī ziņojumā: mainot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, neesot iespējams iegūt papildu resursus veselības aprūpei. Drīzāk nepieciešams nodrošināt efektīvāku finanšu resursu izmantošanu esošās sistēmas ietvaros.
Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļi Latvijā mainīti jau vairākkārt. No 1997. līdz 2004. gadam bija divi galvenie veselības aprūpes budžeta ieņēmumu avoti: iezīmēti 28,4% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Bet no 2004. gada iezīmētā algas nodokļa daļa veselības aprūpei tika atcelta.